Panorāma

Ārsti vēršas Satversmes tiesā

Panorāma

Deputāti rosina jaunas uzvedības normas

Rosina samazināt piespiedu zemes nomas maksu

Saeimas deputāti rosinās samazināt zemes piespiedu nomas maksu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kamēr turpinās darbs pie Saeimā iestrēgušā likumprojekta, kas ļautu izbeigt situāciju, kad vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju piespiedu kārtā jāmaksā nomas maksa par zemi zem daudzdzīvokļu mājas, deputāti nolēmuši šo nomas maksu samazināt.

Iepriekšējais Saeimas mēģinājums ierobežot zemes īpašnieku tiesības uz nomas maksas saņemšanu pirms aptuveni 10 gadiem gan beidzās ar valstij nelabvēlīgu Satversmes tiesas lēmumu. Deputāti gan domā, ka šoreiz būs citādi. 

Saeimas un zemes īpašnieku iepriekšējais strīds pirms teju 10 gadiem beidzās ar Satversmes tiesas spriedumu, kas noteica, ka piespiedu zemes nomas maksa ir 6% no kadastrālās vērtības.

Saeimas mājokļu jautājumu apakškomisijas deputāti nolēmuši to samazināt, lai atvieglotu finansiālo slogu dzīvokļu īpašniekiem, kamēr vēl nav izstrādāts likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanu. Trešdien, 5.aprīlī, sēdē bija klāt gan biedrība, kurā apvienojušies dzīvokļu īpašnieki, gan lielākā zemes īpašnieka – "Pilsētas zemes dienests" – pārstāvis Normunds Šlitke.

"Es uzskatu, ka 6% ir vairāk vai mazāk taisnīga nomas maksa, vēl taisnīgāk, ja tā būtu tāda pati kā brīvostās, proti, 5% plus nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas pienākums," sacīja Šlitke.

Par procentu likmi gan sēdes laikā runāja maz. Tās sākumā minēta nepieciešamība pārskatīt kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtību, ko jau apņēmusies Tieslietu ministrija, bet tālākā diskusija izvērtās vairāk emocionāla.

"Dažos dzīvokļos, it sevišķi mazturīgajiem, tiesu izpildītāji jau klauvē pie durvīm," atzina biedrības "Tauta pret zemes baroniem" valdes loceklis, jurists Gundars Ūdris.

"Vakar mēs bijām tiesā, kur Šlitkes kungs bija prasītājs un atbildētāja bija veca sieviete, pensionāre, maznodrošināta, no viņas tika prasīti 600 eiro. Protams, viņai tādas naudas nav, rokas trīc, un, kad rodas jautājums, no kurienes 100 vinnēto prāvu dažiem zemes īpašniekiem – re, kur ir atbilde," sacīja biedrības valdes locekle Regīna Ločmele.

"Tā maksa ir par to lēmēju lēmumu, kas ir pieļāvuši šādu situāciju. Par tām glupībām," vērtēja Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa").

Tikmēr biedrības "Tauta pret zemes baroniem" valdes locekle Māra Veidemane norādīja: "Es domāju, ka ļoti godājamais Dolgopolova kungs zina, kā tas ir noticis, jo, pateicoties viņa parakstam, zeme zem mūsu mājas 2004. gadā tika nopirkta godājamā Šlitkes kunga pārziņā." Deputāts gan pārmetumus noraidīja, sakot: "Par to, kas ir darāms šodien, atbildam mēs, par 1996. gadu es neesmu gatavs atbildēt."

Lai arī visām iesaistītajām pusēm pieņemams kompromiss sēdes laikā netika atrasts, apakškomisijas vadība vienojās izskatīšanai atbildīgajā komisijā virzīt ierosinājumu no nākamā gada līdzšinējo 6% vietā piespiedu zemes nomas maksu noteikt līdz 5%, no aiznākamā gada līdz 4%, bet no 2020. gada un tālāk maksimums 3% apmērā, cerot, ka šis pārejas periods atturēs zemes īpašniekus no atkārtotas vēršanās Satversmes tiesā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti