Līguma mērķis ir uzbūvēt efektīvu un ātru dzelzceļa savienojumu ar vieniem un tiem pašiem tehniskajiem parametriem, kurš būtu daļa no Eiropas transporta tīkla kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgs projekts.
"Rail Baltica" ļaus pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. Tāpat "Rail Baltica" ļaus būtiski samazināt vides piesārņojumu, vairāk kravu pārvadājot pa dzelzceļu, nevis ar kravas automašīnām.
Paredzams, ka dzelzceļa savienojuma būvniecības laikā Latvijā tiks radītas vairāk nekā 10 tūkstoši darbavietu, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Ārlietu komisijā deputātus informēja a/s “RB Rail” valdes loceklis Kaspars Rokens.
Paredzams, ka 2030.gadā pa "Rail Baltica" tiks pārvadātas kravas aptuveni 13 miljonu tonnu apmērā, tostarp pa to tiks pārvadāta daļa Somijas importa un eksporta preču. Tāpat "Rail Baltica" ļaus Latvijas eksportētājiem piekļūt jauniem tirgiem.
Līgumā uzsvērts Baltijas valstu kopīgais mērķis attīstīt "Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. Tāpat "Rail Baltica" ir nozīmīgs infrastruktūras projekts arī Polijai un Somijai, un Eiropas Savienībai (ES), kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, tostarp Ziemeļjūras–Baltijas jūras transporta koridoru.
Līgums apstiprina Baltijas valstu apņemšanos projektu īstenot līdz 2025.gadam, lai 2026.gadā uzsāktu līnijas ekspluatāciju. Līgumā arī vērsta uzmanība uz ES finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk tam pieteikties līdz projekta pabeigšanai.
Kopīgi uzbūvētā infrastruktūra piederēs valstij, kuras teritorijā tā atrodas.
Jau ziņots, ka no katra ieguldītā eiro “Rail Baltica” projekta attīstībā nākamo 35 gadu laikā Baltijas valstis nopelnīs vismaz sešus eiro. Kaut arī līnija ilgtermiņā nesīs peļņu, pirmos piecus gadus tā prasīs vairāku desmitu miljonu dotācijas.
Tā kopējās izmaksas plānotas 5,8 miljardu eiro apmērā. Igaunijā projekta izmaksas sasniegs 1,346 miljardus eiro, tostarp nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 268 miljoni eiro, Latvijā – 1,968 miljardus eiro, no kuriem nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 393 miljoni eiro, bet Lietuvā – 2,473 miljardi eiro, tostarp nacionālā līdzfinansējuma daļa būs 493 miljoni eiro.
