Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienests.
Likumu papildina ar izņēmumiem
Regulējums papildināts ar vairākiem izņēmumiem, uz kuriem iepirkumu konkurss pasūtītājam nebūs jāpiemēro.
Turpmāk kultūras iestādes māksliniekus varēs izvēlēties bez iepirkuma procedūras līdz 135 000 eiro.
Tas nepieciešams, lai iestādes varētu piesaistīt konkrētus autorus, komponistus, tēlniekus un citus māksliniekus, iepriekš skaidrojuši likumprojekta autori no Finanšu ministrijas.
Iepirkumu nevajadzēs arī ekspertu pakalpojumiem augstskolas vai koledžas licencēšanas komisijās. Tāpat pasūtītājs varēs nepiemērot šo regulējumu publiskam pakalpojumu līgumam, kurš tiek slēgts par mācību vai studiju praksi līdz 750 000 eiro.
No iepirkumu procedūru veidu saraksta plānots svītrot metu konkursu, turpmāk to atstājot tikai kā vērtēšanas procedūru, pēc kuras profesionāļu žūrija izvēlas labāko darbu galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā. Turpmāk pasūtītājs varēs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena būs 10 000 eiro vai lielāka.
Likumā norādīts, ka metu konkursu rīko kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai arī kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Kritērijus un nosacījumus sīkāk regulēs Ministru kabineta noteikumi.
Ievieš depozītu sistēmu
Likumprojekts paredz ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras rezultātus.
Depozītu varēs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai arī iemaksāt naudas summu.
Depozīts būs 0,5 procenti no paredzamās iepirkuma līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 eiro būvdarbiem un 840 eiro pakalpojumiem un piegādēm.
Ja paredzamo līgumcenu nebūs iespējams noteikt vai tā nebūs norādīta, būvdarbu līgumiem depozīts būs 3400 eiro, savukārt pakalpojumiem un piegādēm - 840 eiro. Detalizētāku depozīta kārtību noteiks valdība.
Lai uzlabotu iepirkumu plānošanu un informētu potenciālos interesentus, turpmāk pasūtītājam mēneša laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas iepirkumu elektroniskajā sistēmā būs jāpublicē informācija par plānotajiem iepirkumiem, tostarp norādot vietu, kur būs pieejama plānotā iepirkuma dokumentācija. Paredzēts, ka šī kārtība stāsies spēkā nākamā gada jūnijā. Tāpat pasūtītājam, ja iepirkums beidzies bez rezultāta, būs pienākums publiskot iepirkuma izbeigšanas lēmumu elektroniski – tā, lai visiem tas būtu brīvi pieejams.
Turpmāk pasūtītājam iepirkumos būs jāparedz iespēja kandidātiem pieteikumus un piedāvājumus iesniegt elektroniski. Elektroniskā sistēma būs valsts uzturēta un brīvi pieejama visiem. Tā sāks darboties trīs posmos.
Pirmais posms būs no 2017.gada 18.aprīļa attiecībā uz centralizētu iepirkumu institūciju veiktajiem iepirkumiem, kur paredzamā līgumcena būs vienāda ar valdības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Nākamais solis būs no 2017.gada 1.oktobra. Tas attieksies uz iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar valdības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Savukārt no 2018.gada 1.aprīļa elektroniski varēs iesniegt piedāvājumus attiecībā uz iepirkumiem, kuru līgumcena būs zemāka par valdībā noteiktajām robežvērtībām.
Stingrāka kontrole apakšuzņēmējiem un jaunumi
Stingrāk paredzēts kontrolēt apakšuzņēmēju darbu. Pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents iesniedz sarakstu ar būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem un norāda viņu kontaktinformāciju. Sarakstā būs jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājam būs pienākums ziņot pasūtītājam par visām izmaiņām sarakstā.
Lai atvieglotu dokumentu iesniegšanu iepirkumos uzņēmumiem, kuros darbojas arī ārvalstnieki, turpmāk ārvalstīs izdotas izziņas būs derīgas ilgāku laiku, piemēram, sešus mēnešus līdzšinējā viena mēneša vietā, ja vien izziņas izdevējiestāde nebūs norādījusi citu termiņu.
Līdz ar izmaiņām tiks mainīts iepirkumu komisiju darbs. Turpmāk iepirkuma komisija vismaz piecu cilvēku sastāvā būs jāizveido, ja iepirkuma paredzamā cena būs lielāka par vienu miljonu līdzšinējo 711 000 eiro vietā. Līdz minētajai līgumcenai iepirkuma komisija varēs strādāt trīs cilvēku sastāvā.
Kā jauns iepirkumu veids likumā paredzēta konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis būs dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām. Kā jaunums ieviesta arī inovācijas partnerības procedūra, ko piemēros jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei.
Eiropas Savienības direktīva attiecībā uz iepirkumiem paredz, ka regulējums nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī lai dotu iespēju konkursu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam, teikts likumprojekta anotācijā.
Publisko iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.
