Saeima neatbalsta Ašeradena atbrīvošanu no amata

Ašeradena demisiju atbalstīja 34 deputāti, savukārt "pret" iestājās 48, un viens atturējās.

Ministra demisiju prasīja opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienība. Tās pārstāve Saeimas deputāte Nellija Kleinberga uzrunā parlamentāriešiem norādīja, ka Ašeradena laikā bijušas daudzas neizdarības. Piemēram, krāpniecības gadījumi ap obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, šīs nozares, pēc Kleinbergas vārdiem, nekontrolēšana, kā arī elektroenerģijas rēķinu pieaugums. Viņa norādīja, ka tieši šajā nozarē dažādu nepilnību dēļ Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par dažādiem pakalpojumiem. "Latvijas iedzīvotājiem ir jāmaksā tik daudz, cik par attiecīgo lietu vai pakalpojumu ir jāmaksā," teica Kleinberga.

Viņa norādīja ka Ašeradens rīkojas tikai tad, kad ūdens jau smeļas mutē.

Arī viņas partijas biedrs Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība), kurš arī personīgi parakstīja Ašeradena demisijas pieprasījumu, bilda, ka lielajiem uzņēmumiem rēķini rūk uz iedzīvotāju un mazo uzņēmēju rēķina. Tas nozīmē, ka augs siltuma un elektrības rēķini. "OIK ir klaji netaisnīga", sacīja Viļums.

Toties Artuss Kaimiņš OIK nosauca “tautas slaukšanas pasākumu” un Ašeradenam ir jādod iespēja sakārtot nozari. Pēc Kaimiņa teiktā, sods ministram ir nevis atbrīvošana no amata, bet gan tieši otrādi – atstāšana tajā. Tas viņam liks strādāt un pildīt solījumu sakārtot OIK sistēmu.

Ministrs, uzrunājot deputātus, uzsvēra, ka no pašreizējās OIK sistēmas vispār vajag atteikties. Ir nepieciešams izveidot augsta līmeņa vietējo un starptautiska līmeņa ekspertu grupu, kas domās, kā atteikties no vēsturiski netaisnīgas OIK sistēmas un izveidot jaunu sistēmu, ko balstīt "zaļajā" un atjaunojamajā enerģijā. Viņaprāt, pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir "morāli bankrotējis". Viņš apgalvoja, ka pamatu pašreizējai OIK sistēmai ielika bijušo premjeru Aigara Kalvīša un Ivara Godmaņa valdības.

Savukārt attiecībā uz elektroenerģijas tirgu Ašeradens akcentēja, ka "Sadales tīkla" darbība un sadarbība ar klientiem jau šobrīd kļūst arvien efektīvāka, un daudzi atsakās no liekām jaudām savos objektos, tādējādi samazinot rēķinus.

Ašeradenu aizstāvēja viņa paša partijas biedri. Piemēram, Artis Gustovskis ("Vienotība") pauda, ka Ašeradens ir viens no kompetentākajiem ekonomikas ministriem atjaunotās Latvijas vēsturē. Arī Jānis Upenieks ("Vienotība"), sacīdams, ka Ašeradens varbūt ir kļūdījies, tomēr viņš ir paveicis daudz laba: cīnījies par OIK samazināšanu un radījis labākus uzņēmējdarbības apstākļus visā valstī.

Par Ašeradenu iestājās arī Saeimas deputāts Edgars Putra no koalīcijas biedru partijas - Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). “Nu, atlaidīsim šodien Arvilu!. Nāks jauns ministrs, mēģinās ielauzties [sistēmā] (..). Bet tarifi jau paliks," viņš teica, demisijas pieprasījumu nosaucot par destruktīvu. Putra sacīja, ka Ašeradens nav personīgi vainīgs pie notikušā, taču daļa vainas gan ir jāuzņemas "Vienotībai", jo OIK sistēma galvenokārt bija izveidota šīs partijas politiķa Arta Kampara kā ekonomikas ministra laikā.

Savukārt ierasti kritisks par Ašeradena dabu bija Ivars Zariņš ("Saskaņa"). Viņš pauda, ka OIK sistēmā nevajadzēja ieguldīt, pēc viņa vārdiem, "80 miljonus". Būtu pieticis ar vienu miljonu eiro. "Ir mērķtiecīgi veidota milzu afēra," sacīja Zariņš, pārmetot, ka tagad visi ar šo afēru saistītie cenšas situāciju it kā labot. "Šī ir politiski piesegta afēra", kas nāks gaismā, vēstīja Zariņš.

Ašeradens deputātiem norādīja, ka šobrīd ministrija meklē iespējas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai un piekrita, ka esošais atbalsts zaļajai enerģijai ir jāmaina.

Viņš uzsvēra, ka zaļā enerģija ir planētas nākotne, un tās ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi, kuri, iespējams, būtu uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem.

Viņš arī no Saeimas tribīnes aicināja premjeru Māri Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) izveidot augsta līmeņa vietējo un starptautisko ekspertu grupu, “iesaistot tajā politiķus, lai meklētu risinājumus un vienotos, kā atteikties no vēsturiski neefektīvās sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm”.

KONTEKSTS:

Koalīcija iepriekš norādīja, ka neatbalstīs Ašeradena demisijas pieprasījumu.

Savukārt LRA norādīja, ka Ašeradenam ir jāatkāpjas no amata gan problēmām saistībā ar krāpniecības gadījumiem OIK sistēmā, gan lielajiem elektrības rēķiniem šī gada sākumā.

Par to, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora - ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu. Vairāki uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.

Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums. Arī "Zemnieku Saeima" februāra vidū pavēstīja, ka martā gaidāmajā kongresā elektrības cenu dēļ varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju.  Regulējuma izmaiņas, kas ietekmēja elektroenerģijas jaudu maksājumus, par ko sašutumu pauda lauksaimnieku organizācija “Zemnieku saeima”, pieņemtas jau 2016.gada beigās. Savukārt zemniekiem būtiskā iespēja uz laiku samazināt nepieciešamās jaudas bija tikai "Sadales tīklu" noteiktais pagaidu risinājums.