Rudens lietavas un plūdi atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu

Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē nolemts rudens lietavas un plūdus atzīt par valsts mēroga dabas katastrofu. Proti, tādējādi zemnieki, kas cietuši zaudējumus lietavās visā valstī var saņemt ārkārtas atvieglojumus, kā maksājumu vai projektu termiņu atlikšana. Līdz šim ārkārtas situācija ilgstošo lietavu dēļ bija izsludināta tikai 29 novados, lielākoties Latgalē.

Vasaras nogales un rudens lietavu radīto plūdu sekas otrdien, 14. novembrī, Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē definētas kā valsts mēroga dabas katastrofa. Statuss attiecināts tieši uz lauksaimniecības nozari, kurā aplēsti vērienīgi zaudējumi.

Tas nozīmē, ka postīto saimniecību zemnieki visā valstī varēs pretendēt uz dažādiem atvieglojumiem, kā Eiropas projektu izpildes termiņu mainīšana, kredītmaksājumu atlikšana, tirdzniecības līgumu pārskatīšana un tamlīdzīgi.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) par atbalstu lietavās cietušajiem zemniekiem visā valstīSintija Ambote
    “Visiem zaudējumus cietušajiem lauksaimniekiem būs pieejami atvieglojumi tādā pašā mērā kā tiem zemniekiem, kas atrodas novados, kur jau šobrīd izsludināta ārkārtas situācija,” sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība). “Šo divu mēnešu laikā vēl vairāki novadi ir iesnieguši lūgumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu lietavu dēļ. Arī [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs] Kaspars Gerhards sēdē informēja par meteoroloģisko situāciju, kas parāda, ka stipras lietavas skāra visu valsts teritoriju. Tāpēc šāds lēmums ir godīgs pret visiem zemniekiem,” norādīja Dūklavs.

    Viņš papildināja, ka gadījumā, ja turpmāk izdosies zaudējumu kompensēšanai piesaistīt vēl arī Eiropas naudu, tas attieksies uz zemniekiem visā valstī, nevis tikai tiem zemniekiem, kas atrodas novados, kur iepriekš izsludināta ārkārtas situācija. Atšķirības starp ārkārtas situāciju un dabas katastrofas statusu vēl iezīmē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Oskars Āboliņš

    “Ārkārtas situācijas statuss ir plašāks jēdziens un paredz arī ierobežojumu citās jomās, bet lauksaimniecības problēmas pēc lietavām var risināt arī valstī vai reģionā, nosakot salīdzinoši vienkāršo dabas katastrofas statusu,”

    sacīja Āboliņš.

    VUGD paziņojumā medijiem skaidro, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu rudens lietavas daudzviet Latvijā ir saucamas par valsts mēroga dabas katastrofu. Tādējādi nav nepieciešams pagarināt 29. augustā ieviesto ārkārtējo situāciju, kas bija noteikta līdz 30. novembrim.

    Arī biedrība “Zemnieku saeima” iepriekš diskutēja par vajadzību ārkārtas situāciju noteikt visā valsts teritorijā, kā tas ir Lietuvā, tieši lietavu dēļ. Biedrības pārstāvis Mārtiņš Trons apliecina, ka nozares pārstāvji ziņojuši par problēmām arī novados, kur nav ārkārtas situācijas statuss.

    “Tie ir novadi, kur augustā nebija tik izteiktas lietavas, bet lija vairāk septembrī un oktobrī,” norādīja Trons. “Tur arī, protams, bija apgrūtināta ražas novākšana un arī ziemāju sēja, bet šobrīd ir apgrūtināta kukurūzas novākšana. Mēs arī esam saņēmuši zvanus no zemniekiem pārējos novados, kur ir arī bijušas problēmas ar lopbarības sagatavošanu,” pauda biedrības pārstāvis.

    Otrdienas Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē nolemtais neparedz pagarināt ārkārtas situāciju atsevišķos novados, bet gan rudens lietavu sekas lauksaimniecībā visā valsts teritorijā pēc 30. novembra ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

    Jau ziņots, ka plūdi Latvijas zemniekiem radījuši 37 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem 19,8 miljoni eiro ir zaudējumi par tiešajiem ieguldījumiem. Lauksaimnieki līdz noteiktajam laikam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši 2935 kompensāciju pieprasījumus par kopumā 37 miljonu eiro zaudējumiem.

    Augusta otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Plūdu dēļ 29 Latvijas novados bija izsludināta ārkārtas situācija.

    Biedrība "Zemnieku saeima" iepriekš norādīja, ka lietavu izraisīto plūdu radītie postījumi lauksaimniekiem Latvijā varētu būt nodarījuši zaudējumus aptuveni 50-60 miljonu eiro apmērā. Bet zemkopības ministrija iepriekš pieļāva iespēju kopā ar Igauniju un Lietuvu vērsties pēc palīdzības Eiropas Komisijā.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti