Rubļa svārstības bija saprotami proporcionālas naftas cenu svārstībām vēl oktobrī un novembrī, bet pašreizējās kursa svārstības, kad dažu minūšu laikā erio kurss sasniedza gandrīz 100 rubļus un tad atkal atkāpās līdz nedaudz vairāk par 90 rubļiem, izskatās pēc panikas, lsm.lv atzina „DnB” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pašlaik ir „krītošā naža ķeršanas efekts” – krītošo nazi gribas noķert, bet bail sagriezties, ar rubļa kursu notiekošo raksturoja Strautiņš.
Vērtējot rubļa kursa straujo samazināšanos un Krievijas ekonomikas stāvokļa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, ekonomists norādīja, ka visi notikumi jāskatās kopējā kontekstā un jāatceras par naftas cenu kritumu.
„Mēs ļoti ietaupīsim uz naftas cenu kritumu, tie ir vairāki simti miljoni eiro, tas ir ieguvums visiem Latvijas patērētājiem. Tā ir milzīga Ziemassvētku prēmija,” sacīja Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka nākamgad pieaugs patēriņš Latvijā, jo, augot ienākumiem, līdz šim patēriņš netika līdzi. Līdz ar to privātais patēriņš arī virzīs iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
Savukārt eksporta jomā ir pretrunīgas lietas - no vienas puses, ASV atgūšanās palīdz augt materiālu cenām visā pasaulē, Latvijā sagaidāmas lielas investīcijas vairākos uzņēmumos, arī „Liepājas Metalurga” darbības atsākšanai būs pozitīvs efekts. No otras puses, rubļa kritums var negatīvi ietekmēt dažus zivju rūpniekus, „Olainfarm”, „Grindeks”, dažus mašīnbūvētāju uzņēmumus, norādīja Strautiņš.
Arī SEB bankas valūtas un citu finanšu instrumentu tirgus eksperts Andris Lāriņš uzskata, ka rubļa vērtības krišana neapšaubāmi negatīvi ietekmēs Latvijas eksportētājus, īpaši tos, kuri vēl ar piegādēm pieņēma apmaksu rubļos.
„Mūsu eksportētāji lielākoties strādā pēc kontraktiem dolāros un eiro, taču tas vēl nenozīmē, ka viņiem visas problēmas ir atrisinātas, jo uzņēmumam tajā robežas pusē vēl ir jānopērk šie dolāri vai eiro,” norādīja Lāriņš.
Rubļa vērības krišana nozīmē, ka viņu tēriņi valūtas iegādei pieaugs, un, ņemot vērā maksātspējas mazināšanos kopumā, var rasties situācija, kad daudzi Krievijas pasūtītāji nespēs pirkt Latvijas produkciju, skaidroja Lāriņš.
Savukārt pēc Krievijas Centrālās bankas lēmuma palielināt bāzes procentu likmi, sagaidāmi satricinājumi hipotēku tirgū – būs apgrūtināta jaunu hipotekāro kredītu izsniegšana un sadārdzināsies esošo kredītu apkalpošana.
Krievijas lielākā banka otrdien pēcpusdienā apturēja fizisko personu kreditēšanu un sola izskatīt tikai tos pieteikumus, kas iesniegti līdz 16.decembrim, vēsta portāls „Meduza”. Uz cik ilgu laiku apturēta kreditēšana, banka nekomentē.
Ekonomiste – analītiķe Jevgeņija Zaiceva arī uzskata, ka rubļa drudzis var radīt vairākus riskus Latvijas ekonomikai, skarot ne tikai eksportētājus, bet arī kravu pārvadātājus.
Viņa skaidroja, ka Krievija importu mēģinās aizstāt ar vietējiem ražojumiem un ievest preces tikai, ja paši tās neražo un tās ir ļoti nepieciešamas. Savukārt, ja produkcijai ir Krievijas analogi, tad Latvijas preces Krievijas tirgū kļūs nekonkurētspējīgas.
„Protams, cietīs arī transports un tranzīts. Autopārvadātāji cietīs vairāk, dzelzceļš un ostas – mazāk, jo tās tradicionāli pārkrauj Krievijas „netīrās kravas”. Ķīmiskie mēslojumi un ogles mūsu ostās paliks, jo jaunās Krievijas ostas tās nepieņem,” norādīja Zaiceva.
„Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" atzina, ka finanšu tirgi ir svārstīgi un tos grūti prognozēt, „kā aunu bars - ja sāk skriet vienā virzienā, skrien ilgu laiku”.
Tas, vai rublis turpinās krist, būs atkarīgs arī no naftas cenas – ja tā turpinās samazināties, kritīs arī rubļa vērtība. Tāpat nozīmīga loma būs tam, cik ticama būs Krievijas valdības ziņa finanšu tirgiem, kā tā rīkosies tālāk.
Kazāks piekrita, ka pārdot un eksportēt uz Krieviju būs ļoti grūti, jo pirktspēja Krievijā būs krietni zemāka. Turklāt Krievija gribēs vairāk importēt, no Krievijas tirgū varēs ienākt vairāk lētāku produktu.
Situācija var ietekmēt arī vietējās produkcijas cenas, ja ražotāji, nespējot pārdot uz Krieviju, mēģinās pārdot savu produkciju lētāk vietējā tirgū, pieļāva Kazāks.
Politologs Kārlis Daukšts savukārt raidījumam "Pēcpusdiena" norādīja, ka šoreiz tā šovinistiskā eiforija pēc Krimas aneksijas sadurās ar dzīves realitāti un Krievijas valdības nespēju regulēt sociāli ekonomiskos finansiālos jautājumus.
Pašlaik Krievijas līderiem ir dilemma, ko darīt ar saviem plāniem, savām ambīcijām, kā realizēt savus mērķus, sacīja Daukšts.
Daukšts arī norādīja, ka Krieviju tagad nedrīkst iedzīt stūrī, arī no Rietumvalstu puses jābūt sadarbības elementiem.
„Mēs esam cieši blakus, mūsu ekonomikas cieši saistītas vairākās jomās, mūsu dzīves labklājība atkarīga no kaimiņa labklājības,” sacīja Daukšts.
Otrdien Krievijas Centrālā banka strauji pacēlusi bāzes procentu likmi no 10,5% līdz 17%. Lēmums pieņemts pēc tam, kad pirmdien atkal strauji nokritās rubļa vērtība, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni attiecībā pret dolāru un eiro.
Pirmdien kurss pirmo reizi pārsniedza 60 rubļus par dolāru un 75 rubļus par eiro. Pēc vakardienas krituma un Centrālās bankas paziņojuma par bāzes procentu likmi, rublis otrdien savu vērtību nedaudz atguvis. Bet otrdienas rītā eiro jau sasniedza 83,23 rubļu vērtību, savukārt pēcpusdienā eiro vērtība sasniedza 100 rubļus, dolāra kurss savukārt sasniedza 80 rubļus, bet vēl pēc kāda laika atkal nedaudz atguva pozīcijas.
BBC Krievijas dienesta korespondents Juri Vendiks tviterī atgādina, ka „melnajā otrdienā” 1994.gadā rubļa vērtība nokrita par 27%, bet šoreiz tā kritusi jau par 29% un diena vēl nav beigusies.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka rubļa kurss krīt emociju un spekulāciju dēļ.
