Piemēram, vienā no Purvciema namu pagalmu ēkām pārvaldnieks pirms teju 10 gadiem iekasēja zemes nomas avansu no nama iedzīvotājiem, lai arī līgums ar zemes īpašniekiem toreiz noslēgts nebija.
Iedzīvotāji par savulaik izveidoto uzkrājumu uzzinājuši tikai nesen, saņemot vēstuli no “Rīgas namu pārvaldnieka”. Tiesa, tā kā namu pārvaldes zemes nomas apmēru aprēķinājušas citādi nekā zemes īpašnieks – “Pilsētas zemes dienests” –, uzkrājums ir aptuveni 10 reizes mazāks par tagad prasīto.
Piemēram, Džohara Dudajeva gatves 9. nama iedzīvotāji savulaik avansā samaksājuši 383 eiro un 26 centus.
“Tas pa visu māju 400, bet viņi prasa no katra vismaz 115 eiro,” atzīst Purvciema iedzīvotāja Gaļina Bajeva.
Viņa gan tagad jauno rēķinu maksāt negrasās. “Ja es maksāšu katram afēristam, kas man no stūra rāda pigu, man nepietiek, man ir pensija 220 eiro, un es nevaru maksāt 114 par to, ka kādreiz šie kungi atcerējušies, ka viņiem jāmaksā,” saka Gaļina.
Tomēr daudzi “Pilsētas zemes dienesta” sūtīto vēstuļu saņēmēji prasīto summu jau samaksājuši.
“Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) paziņojums par uzkrājumu iedzīvotājus sasniedzis aptuveni trīs mēnešus vēlāk. Kopumā tāds izsūtīts 1700 dzīvokļiem.
Iepriekš samaksātā nauda šobrīd ir RNP rīcībā, un “atbilstoši tiesas lēmumam dzīvokļa īpašnieki būs jāinformē par tiesas lēmumu, kā pārvaldniekam rīkoties ar šo naudiņu – vai nu pārskaitīt dzīvokļa īpašniekam vai atbilstoši tiesas lēmumam – uzvarētājpusei”, skaidro SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve Santa Vaļuma.
Iedzīvotājiem izsūtītajā vēstulē rakstīts arī, ka tiem, kas savulaik veikuši avansa maksājumus, bet tagad, negaidot tiesu darbus, par nomu samaksājuši vēlreiz un var to pierādīt, pārvaldnieks uzkrājumu atdos.
Intervijā “Rīgas namu pārvaldnieks” gan to vairījās skaidri apstiprināt, vien norādot – iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu un to pieprasīt.
“Jebkurš iesniegums ir jāizskata individuāli, jāvērtē pēc būtības, teorētiski gadījumi var būt dažādi,” izvairīgi saka Vaļuma.
“Rīgas namu pārvaldnieks” arī vērsies prokuratūrā, aicinot pārbaudīt trīs gadījumus, kad zemes īpašnieks pieprasījis nomu par 2008. – 2010. gadu, lai arī nomas līgums ar iedzīvotājiem toreiz bijis noslēgts un viņi zemes īpašniekiem jau maksājuši.
Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis pagaidu noregulējumu, liekot SIA “Vienotais norēķinu centrs”, kam, spriežot pēc dzīvokļu īpašniekiem izsūtītajām vēstulēm, “Pilsētas zemes dienests” uzdevis parādu piedziņu, izbeigt negodīgu komercpraksi.
Parādu piedziņas procesā pieprasīt maksājumus, kas saskaņā ar parāda atgūšanas likumiem nav uzskatāmi par parādiem, vispār nav atļauts, uzsver PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.
PTAC konstatējis arī maldināšanu iedzīvotājiem nosūtītajās vēstulēs.
“Pieprasot šos maksājumus, tiek sniegts informatīvs skaidrojums klientiem, kuros tiek tendenciozi pasniegti tiesas sprieduma rezultāti, tādējādi liekot patērētājam domāt, ka viņam nav nekādu cerību strīda gadījumā tiesā vinnēt, tādējādi liedzot, iespējams, viņam izdarīt saprātīgu lēmumu savas tiesības aizstāvēt,” stāsta Vītoliņa.
Šis gan vēl nav Patērētāju tiesību aizsardzības centra gala lēmums, bet pagaidu noregulējums. Tā pilnajā tekstā redzama arī sarakste ar “Vienoto norēķinu centru”, kurā izpaužas tā īpaša interese par ugunsdrošības jautājumiem PTAC telpās. Uz aicinājumu sniegt izskatāmajā lietā būtisku informāciju, “Vienotais norēķinu centrs” atbildējis: “Patērētāju tiesību aizsardzības centra telpās vadu izolācijas pretestību mērījumi nav veikti!”
