Šobrīd zonas kopplatība ir 1155 hektāri un blakus pilsētai tā aptver arī novada pagastu Griškānu, Verēmu un Ozolaines teritoriju. Galvenie darbības virzieni ir kokapstrāde un metālapstrāde.
“Ja, piemēram, 25% no visiem apstrādājošā rūpniecībā nodarbinātajiem pilsētā un novadā strādā mūsu uzņēmumos, tad tas ir liels pluss,” pauda Rēzeknes SEZ pārvaldniece Sandra Ežmale.
Šogad Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā ir 18 komercsabiedrības, kur strādā vairāk nekā 850 cilvēki. Kopš 2010. gada iedibināta speciālās ekonomiskās zonas gada balva un jubilejas reizē sumināti septiņi sekmīgākie pagājušā gada uzņēmumi.
“Mēs nodarbojamies ar sērijveida metālapstrādes darbiem, pašreiz nodarbināto skaits ir aptuveni 200 cilvēki,” stāstīja SIA “Leax Rēzekne” RSEZ vadītājs Gints Jačuks.
“”Rēzeknes dzirnavnieka'' galvenais virziens ir graudu pieņemšana. Un mūsu sadarbības partneri ir 1200 zemnieki Latgales novadā,” atklāja RSEZ AS “Rēzeknes Dzirnavnieks” vadītājs Arvīds Zelčs.
Uzņēmēji šajā zonā saņem trīs nodokļu atlaides: līdz pat 100% no nekustamā īpašuma nodokļa, 80% no uzņēmuma ienākuma nodokļa un 55% no investīciju izmaksām nodokļu atlaidēs. Ieskicēti arī vairāki nākotnes plāni, kas saistīti ar jauniem atvieglojumiem attiecībā uz darbaspēku un straujāku ekonomisko zonu attīstību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts pieļāva, ka ministrijas pārstāvji nākamgad, iespējams, apmeklēs Poliju, “kur ļoti spēcīgi darbojas ekonomiskā zona, lai smeltos no viņiem pieredzi, kādā veidā viņi nodrošina šīs ekonomiskās zonas darbību praktiski visā Polijā”.
Iecerēts, ka Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona pastāvēs vismaz līdz 2035. gada beigām. Taču jau šodien notiek diskusijas par jaunām pārmaiņām un programmām likumā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzņēmumu darbību arī pēc tam.
