Raidījums informē, ka FKTK sākusi pārbaudi vai bankas, šos darījumus atļaujot, nav pārkāpušas likumu.
Pēc "Nekā Personīga" ziņotā, nauda 2014.gada novembrī izzagta no trim lielākajām Moldovas bankām. Tostarp aizdomas par saistību ar naudas izzagšanu vērstas pret "Banca de Economii" bijušo padomes priekšsēdētāju Ilanu Šoru.
"Moldovas nacionālā banka neticēja, ka vietējais oligarhs nav iesaistīts netīrajos darījumos un uzdeva ietekmīgajai starptautiskajai detektīvaģentūrai "Kroll" izmeklēt mīklaino lietu. "Kroll" nesen publiskotais ziņojums šokējis iedzīvotājus. 83 lappušu ziņojumā atklāts, ka trīs Moldovas bankas apzināti novestas līdz maksātnespējai un to izdarījis pats Šors. Naudas izkrāpšana sākusies jau 2012.gadā, kad ar oligarhu saistītie cilvēki slepeni pārņēmuši banku kontroli. Sarežģītu operāciju rezultātā pērn novembrī dažās dienās no bankām pazuda nepilns miljards eiro," vēsta raidījums.
Tāpat raidījums piebilst, ka nozieguma pēdas centās slēpt, proti, darījumu dokumentu oriģinālus izveda no bankām, lai it kā nodotu arhīvam. "Pa ceļam mašīna ar dokumentiem pazuda. To atrada sadegušu. Mašīna piederēja Šora apdrošināšanas firmai. 28 gadus jaunajam biznesmenim uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 6.maijā Šoram piemērots mājas arests," informē raidījums.
Pēc raidījuma ziņotā, lielāko daļu naudas Šora kontrolētās kompānijas esot skaitījušas uz ārzonas kompānijām, kas kontus bija atvērušas trijās Latvijas bankās – "PrivatBank", "ABLV Bank" un "Latvijas Pasta bankā".
FKTK Uzraudzības departamenta Finanšu integritātes daļas vecākais juriskonsults Kristaps Markovskis raidījumam atzīmēja, ka atbilstoši pētījumā sniegtajai informācijai Latvijas bankas lielā mērā tikušas izmantotas pārskaitījumu veikšanai. "Esam pieprasījuši informāciju no Moldovas centrālās bankas un tāpat vienlaikus nosūtījuši pieprasījumus pētījumā minētajām bankām un esam jau saņēmuši sākotnējos datus un sākuši analizēt Latvijas banku iesaisti šo darījumu veikšanā," viņš teica.
Raidījums vēsta, ka kontus Latvijas bankās atvērušas Lielbritānijā un Honkongā neilgi pirms tam dibinātas ārzonu kompānijas. Kā šo kompāniju labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas un Ukrainas iedzīvotāji, kā arī vienā gadījumā Latvijas pilsone Alise Ilsleja.
Moldovas finanšu izlūkošanas dienests pagaidām nav lūdzis kolēģiem Latvijā iesaldēt līdzekļus Latvijas banku kontos.
No trim starptautiskās "Kroll" ziņojumā minētajām Latvijas bankām "Nekā Personīga" atbildēja vien "ABLV Bank" pārstāvji, norādot, ka banka darbībā konsekventi ievēro Latvijas un Eiropas Savienības likumus un prasības, kā arī pauda pārliecību, ka bankas rīcība bijusi pareiza un tiesiski pamatota.
