Publisko kapitālsabiedrību pārvaldības reforma aktīvi risinās aptuveni gadu, un šo uzņēmumu iepriekšējā gada finanšu rezultāti rāda, ka reforma ļāvusi uzlabot kapitālsabiedrību pārvaldību un ienesīgumu. Piemēram, pieauguši pašu kapitāla atdeves rādītāji, sasniedzot gandrīz 5%.
Dividendēs valsts kapitālsabiedrības par pagājušo gadu samaksājušas kopumā 164,3 miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk nekā divus gadus iepriekš.
Tas gan nenozīmē, ka publisko kapitālsabiedrību pārvaldības reformā nebūtu nekādu problēmu. Proti, visām kapitālsabiedrībām iepriekš uzdots izstrādāt darbības stratēģiju, lai saprastu, kā turpmāk virzīt un plānot darbu, tostarp ieguldījumus. No kopumā 65 valsts tiešā īpašumā esošām kapitālsabiedrībām stratēģijas ir apstiprinātas 40 kapitālsabiedrībām, 15 uzņēmumiem stratēģijas ir izstrādes vai izskatīšanas stadijā, bet desmit kapitālsabiedrības līdz šim neko stratēģijai līdzīgu nav spējušas iesniegt.
Pašlaik aktuāls jautājums ir par publisko kapitālsabiedrību dividenžu politiku. Ja uzņēmumam ir nepieciešami līdzekļi, lai attīstītos, tad nav labi no tā ņemt ārā lielas summas dividendēs jeb maksājumos par valsts kapitāla izmantošanu.
Tādēļ ir aktuāls jautājums, kā šo kapitālsabiedrību dividenžu politiku saskaņot ar šo uzņēmumu stratēģiskās attīstības virzību.
PKC vadītājs Pēteris Vilks iepriekš norādīja, ka publisko kapitālsabiedrību pārvalde nepārtraukti tiekot uzlabota. Šobrīd turpinās darbs pie mērķu izvirzīšanas, lai katram uzņēmumam būtu skaidrs, ko valsts no tā sagaida. Pēdējos gados publisko kapitālsabiedrību rezultāti bijuši auguši.
"Uzlabojās noteikti kapitālsabiedrību finanšu rezultāti. Gada griezumā mēs redzam labu pašu kapitāla atdeves dinamiku, uzlabojas kapitālsabiedrībām peļņas rādītāji. Viennozīmīgi mēs varam runāt par labāku pārvaldību. To gan, protams, ne mums vērtēt no iekšpuses, lai vērtē kāds no ārpuses. To arī zināmā mērā ir novērtējusi OECD, kas ir apliecinājusi, ka Latvija šīs saistības ir izpildījusi un faktiski arī pēcuzraudzības process ir noslēdzies," atzina Vilks.