Premjers: Nodokļu reformai būs jāpalielina budžeta deficīts, bet no tās daudzi iegūs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Nodokļu reformas īstenošanai būs jāpalielina budžeta deficīts, un bez tā varētu iztikt, bet tad būtu jāpalielina nodokļu slogs. Deficīts gan nepārsniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, un valdībai būs jāpierāda Eiropas Komisijai, ka reforma nepieciešama, taču no tās daudzi būs ieguvēji, skaidro premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).  

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreiz vērojams ekonomikas pieaugums, tomēr straujākai attīstībai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi, skaidro premjers.  

“Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā,” skaidro premjers.

Tāpat jāmazina sociālā nevienlīdzība, būtiski paaugstinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs.

Par progresivitāti iedzīvotāju ienākumu nodoklī vēl būs debates, bet progresivitātei noteikti ir jābūt. “Ja lielāki ienākumi, tad lielāki nodokļi, tad vienlīdzīgāka sabiedrība,” uzsver premjers.

Reforma nepieciešama arī tāpēc, ka Latvijā ir dārgās darbaspēka izmaksas un samudžinātā nodokļu atlaižu un izņēmumu sistēma, kura bieži vien nav nedz pamatota, nedz taisnīga.

“Visus nodokļu atvieglojumus atcelt nevar, bet par daudziem var diskutēt,” secina premjers.

“Nodokļu reforma nav kādas partijas vai dažu ministru iegriba, par tās nepieciešamību ir vienojusies trīs partiju koalīcija. Nodokļu reformu atbalsta darba devēji, arodbiedrības, Latvijas Banka un nozares eksperti. Vēl ir lietas, par kurām jāvienojas, jāsaskaņo dažādo pušu intereses, bet reforma jāvirza uz priekšu,” pauž premjers.

 Kāpēc tieši tagad?

Ja reformu neīstenos tagad, pie šī jautājuma varēs atgriezties “labi ja tikai pēc vairākiem gadiem”, jo faktiski jau ir sācies Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieguldījumu periods, kas turpināsies līdz 2020.gadam.

Fondu līdzekļi būtiski stimulēs Latvijas tautsaimniecības pieaugumu. Reformēta nodokļu sistēma var kļūt par būtisku papildu stimulu ekonomikas attīstībai, jo bez ES līdzekļiem investīcijas Latvijas ekonomikā ir minimālas.

Kas būs galvenie ieguvēji?

Ieguvēji būs mazo algu saņēmēji, jo palielinātais ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums vairos viņu rīcībā esošo naudas daudzumu, kā arī darba ņēmēji, kuru alga nav lielāka par divām statistiski vidējām darba algām.

Ieguvēji būs aplokšņu algu saņēmēji, jo darba devējam vairs nebūs izdevīgi izņemt dividendes, samaksāt par tām nelielu nodokli un izmantot naudu aplokšņu algu maksāšanai.

“Skaidrs, ka ne uzreiz viss izdosies, tomēr, radot jaunas darbavietas, palielinot konkurenci, ieguvēji būs visi tie, kuri grib strādāt, godīgi maksājot nodokļus. Panākot to, ka ekonomika gada laikā Latvijā pieaug par 5%, faktiski tiktu nodrošināts, ka šādiem darba ņēmējiem alga gadā palielinātos par 5%-7%,” norāda Kučinskis.

Kas varētu būt tie, kuriem reforma nav izdevīga?

Reforma nepatīk tiem, kuri ir pieraduši, ka var tikt pie lielas naudas, neveicot lielus ieguldījumus. Izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodoklī (UIN) paredz ieviest vienotu likmi 20% apmērā visām naudas izmaksām, ieskaitot gan dividendes, gan naudas pārskaitīšanu uz citām valstīm. Uzņēmumi, kuri savu peļņu investēs attīstībā, UIN par attiecīgo periodu nemaksās vispār.

“Ir ļoti svarīgi, lai katrs uzņēmums būtu ieinteresēts izaugsmē, jo tad pelnīsim mēs visi,” skaidro premjers.

“Dažādu atvieglojumu rezultātā valsts ik gadu neiegūst ap diviem miljardiem eiro, kas ir aptuveni ceturtā daļa no kopējā Latvijas valsts budžeta. Tomēr vairumā gadījumu tos atcelt faktiski nav iespējams, jo kurš gan teiks, ka nodokļu atvieglojumus nevajag lauksaimniekiem, medikamentiem, iedzīvotāju saņemtajiem izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem un tamlīdzīgi.

Tāpēc par spīti dažādām baumām, Latvijas iedzīvotāji nenonāks reformas zaudētāju sarakstos,” sola premjers.

Reforma paredz dažādu nodokļu likmju palielinājumu, “tomēr galvenokārt tas skar produktus, kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami – tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”, arī degvielai, “taču tikai tādā apmērā, lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”, pauž premjers.

“Turklāt tas ļaus ik gadu novirzīt papildu 25 miljonus eiro ceļu atjaunošanas fondā, tādējādi liekot pamatus ceļu programmai, kas turpmākajos gados tiks tikai attīstīta,” skaidro premjers.

Reformas riski un neatbildētie jautājumi?

Strādājot ar jauno nodokļu reformu, valdībai būs jāpierāda Eiropas Komisijai un arī visiem skeptiķiem, ka rezultātā tautsaimniecības izaugsme valstī gaidāma jau pēc diviem gadiem. Tas jādara, jo sākotnēji būs nepieciešamība nedaudz palielināt valsts budžeta deficītu, kas gan būs ES pieļauto normu robežās, skaidro Kučinskis.

Deficīts nepārsniegs 2% no iekšzemes kopprodukta robežu jeb skaitļos no 100 līdz 170 miljoniem eiro. Turklāt jau trīs gadu laikā Latvijai nepieciešamība dzīvot neliela budžeta deficīta apstākļos pazudīs, jo savus augļus būs devuši ekonomikas izaugsmei veltītie pasākumi, paredz premjers.

Bez šī papildu deficīta arī sākotnējā periodā varētu iztikt, bet tādā gadījumā būtu jāpalielina nodokļu slogs, skaidro premjers.

Reforma paredz pašvaldībām kompensēt neiekasēto nodokļu apjomu – no valsts kopējā budžeta tās saņems 19,5%, kas ir objektīvā pašvaldību iztērētā summa.  

Viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), atzīst premjers, norādot, ka vairāk jādiskutē par īpašuma kadastra vērtības aprēķināšanu un nevis NĪN likmēm. Jautājums ir problemātisks, jo īpaši Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā. Šogad jau ir apturēts tālāks kadastrālo vērtību pieaugums, un tiek meklēts risinājums šim jautājumam.  Kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijiem jābūt saprātīgiem, bet NĪN – samaksājamam. Daudzkārt dzirdēts apgalvojums, ka darbaspēka nodokļu slogu vajagot pārnest uz NĪN, taču par to nevar būt ne runas, kamēr šā nodokļa aprēķināšanas sistēma nav sakārtota, uzsver Kučinskis. 

Kučinskis pirmdien, 24.aprīlī, medijiem atzina, ka koalīcijas partneru “Vienotības” skepsi par nodokļu reformu manījis tikai publiskajā telpā, bet nodokļu reformas darba grupas sēdēs vienmēr “Vienotības” pārstāvji reformu ir atbalstījuši.

Kučinskis: “Vienotība” nodokļu reformu neatbalsta tikai publiskā telpā
00:00 / 00:35
Lejuplādēt

“Šobrīd es esmu jutis atbalstu, tāpēc ļoti ceru, ka tas arī saglabāsies, jo pretējā gadījumā vajadzēja jau ātrāk par to runāt. Mēs esam šādu grafiku noteikuši, lai nodokļu politikas reforma kļūtu par realitāti. Tomēr nevar viņu bezgalīgi vilkt. Tāpēc ir jāfinišē ar lēmumu, un tas jāiemieso konkrētos likumdošanas priekšlikumos un Saeimā jāapstiprina. Virzību mēs neapturam,”  pauda premjers.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti