“Es pat nezinu, no kurienes ir mīts, ka nauda pēkšņi apstāsies. Nauda būs,” sacīja Kučinskis. Viņš gan atzina, ka, augot ekonomikai, valstīm atvēlētā nauda samazināsies. Latvijai tie varētu būt 7%.
Nākamajā plānošanas periodā gan varētu būt augstākas prasības šīs naudas saņemšanai. “Tie būs lielāki projekti, ar augstākām prasībām. Katrā ziņā mēs tam esam gatavi,” sacīja Kučinskis.
Latvijai, gatavojoties sarunām ar Eiropas Komisiju, esot iezīmētas arī prioritātes. Turklāt iecerētas arī sarunas ar Poliju, lai saskaņotu viedokļus.
“Neslēpšu, ka Eiropas Padomē ir atšķirība starp jauno un veco Eiropu. Mēs esam tie, kas vairāk saņem. Tāpēc mums jābūt ļoti saprātīgai un vienotai pozīcijai,” atzina premjers.
Ziņots, ka jau vairākus mēnešus, īpaši kopš Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES, no Latvijas politiķiem un uzņēmējiem izskan bažas, ka ES fondi pēc 2020.gada varētu krietni sarukt. Tomēr avoti Briselē norāda, ka Latvijai, visticamāk, nav pamata lielām bažām par pieejamo ES fondu apjomu samazināšanos.
