Suņu kārumu ražošana Preiļos sākusies šā gada vasarā. Biznesa ideja aizgūta no Nepālas. Tā kā Eiropas Savienībā nav atļauts ievest piena produktus no Nepālas, Aijai Parlagreko, kas šobrīd tur dzīvo, radās ideja šādu produktu ražot Latvijā. Nepālā šo našķi sauc par churpi, bet ražotāji Preiļos to nodēvējuši par graužamsieru. Uzņēmēji visu uzsākuši paši saviem spēkiem. No idejas līdz realizācijai pagāja aptuveni viens gads. Ražotni izrāda Līga Aļijeva, viņa ir Aijas biznesa partnere. Aija vairāk nodarbojas ar mārketingu, betLīga atbild, lai ražošanas process Preiļos notiktu veiksmīgi.
“Telpa, kur tiek žāvēts produkts. Bija brīdis, kad šī noliktava bija pilnīgi pilna, tad uztaisījām pauzi, sākām meklēt noieta tirgu,” rāda Līga Aļijeva.
Suņu kārums cēlies no Himalajiem, kur vietējie iedzīvotāji to izmanto kā proteīniem bagātu uzkodu, lai nodrošinātu suņiem enerģiju skarbajos kalnu apstākļos. Lai gan ražošanas sākumā Preiļos bija ieradies produkta izgatavotājs no Nepālas, tomēr pašiem darbiniekiem nākas daudz eksperimentēt, lai saprastu, ko un kā labāk darīt.
“Nepālā produkts tiek ražots citādāk, viņu ražo mājas apstākļos paši iedzīvotāji no piena, kaltē saulē, tas ir pavisam savādāk, nekā to darīt šeit, jo mēs arī mēģinājām gan no piena, gan biezpiena. Tas ir eksperimentu rezultāts, cik viņu lielu griezt, jābūt noteiktiem svariem, jābūt pietiekami cietam, lai suns viņu grauztu,” stāsta Aija.
Suņu graužamsiers tiek gatavots no biezpiena, tas tiek vārīts, pēc tam nopresēts un tad žāvēts līdz produkts ir sakaltis un kļuvis tik ciets, ka ir saēdams vien suņa zobiem:
“Šeit ir spiede, speciāli sataisīta. Biezpiens tiek likts maisos, ielikts šādā traukā, trauks uz trauka un tad tiek presēts un saspiests, lai viss šķidrums iztek ārā, diennakti stāv un tad tiek nests uz žāvētavu.”
Atkarībā no lieluma produkta žāvēšana ilgs no 20 līdz 30 dienām. Rezultātā top dažādu lielumu graužamsiers, kas līdzīgs gareniem stienīšiem. Ražotnē tiek gatavots arī suņu popkorns:
“Kad ir mitrs, sagriež gabaliņos un tad žāvē, jo kad izžuvis, sagriezt vairs nevar, jo tad ir jācērt. Un tad šos gabaliņus kā popkornu gatavo”.
Šādus gabaliņus liek mikroviļņu krāsnī, un, tos karsējot, izveidojas suņu popkorns.
Šobrīd ražotnē strādā četri darbinieki. Ivetai Kurpniecei ir pārtikas tehnologa profesija, kas palīdz ražošanas eksperimentiem būt veiksmīgākiem.
“Darbs pats parāda, kā to visu darīt, bet savas nianses, protams, ir; tas nav tik vienkārši, kā izstāsta, ka tas būs tā, un tad tur viss sanāks. Protams, viss ir jāsaprot pašiem ar laiku. Jāveic gan pētījumi, gan secinājumi. Tas nav domāts kā pamatēdiens, viņš ir domāts kā kārums, kā našķis sunim, lai tīra zobus, lai grauž,” stāsta Iveta Kurpniece.
Gatavo suņu graužamsieru dod testēt savu draugu un paziņu suņiem, lai saprastu, vai tas ir atbilstošs četrkājaino garšas prasībām:
“Tad mums pēc laika sūta atpakaļ video, kā sunim garšoja, video nofilmēts, kā viņš grauž. Viens pat ir uzrūcis savam saimniekam, ka viņam tā patīk, ka nevajag ņemt nost”.
Pagaidām produktu iegādājas vairumtirgotāji, kas tālāk paši to iepako un pārdod. Tomēr ražotāji vēlas graužamsieram izstrādāt savu zīmolu, lai to paši varētu realizēt.
“Šobrīd mēs sūtām dažādus paraugus. Polijā jau ir atradušies nopietni interesenti, ir aizsūtīta pirmā palete ar produktu, tad Skandināvijas valstis ir ieinteresētas, Anglijā gan ir līdzīgs produkts, ko spāņi pārdod, bet līdzīgs, nav gluži tāds.”
Līga atzīst, ka produkts lielākoties tiks ražots eksportam, tomēr viņi strādās arī pie tā, lai Latvijas veikalu plauktos suņumīļiem būtu iespēja iegādāties šo neparasto kārumu. Ja viss noritēs veiksmīgi, iespējams, jau pēc dažiem mēnešiem graužamsieru varēs iegādāties arī Latvijā. Līga gan atzīst - tā kā produkts ir no tīrām izejvielām bez konservantiem, ar garu ražošanas laiku un ir roku darbs, jārēķinās, ka tas nebūs lēts.
