Vēl nesen noliegto obligātas veselības apdrošināšanas ieviešanu par vienīgo iespējamo veidu, kā nodrošināt papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, tagad sauc jau visu Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienības) valdību veidojošo partiju politiķi.
„Tā būs apdrošināšana, kas būs piesaistīta pie katra cilvēka personiskās uzskaites par nomaksātajiem nodokļiem. Un noteikti tiks atrasts arī ārējais finansējums. Iekšējo rezervju nav,” pēc pirmdien, 29.maijā, notikušās valdību veidojošo partiju sanāksmes atkārtoti uzsvēra Kučinskis.
Ņemot vērā kritiku, kas izskanējusi pēc tam, kad Ministru prezidents pagājušajā nedēļā pieļāva, ka apdrošināšanas maksājums varētu būt fiksēts, tagad izskan solījumi atrast modeli, kas paredzētu, ka turīgāko iedzīvotāju artava ir lielāka.
Uz to uzstāj gan „Vienotību”, gan Nacionālo apvienību pārstāvošie politiķi. Tā, piemēram, „Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsver, ka „fiksēts maksājums konkrētā summā katram Latvijas iedzīvotājam nebūtu prātīgs solis, jo viens no nodokļu reformas mērķiem ir nevienlīdzības mazināšana”.
“Ja tas nav progresīvs, tas ir netaisnīgi, jo vienam, kurš pelna varbūt 2000 eiro vai 5000 eiro, 20 eiro maksājums par veselību, un citam, kurš varbūt dzīvo ar 300 vai 400 eiro, šī ir neadekvāta prasība. Līdz ar to, neprogresīva likme nebūtu prātīgs solis,” spriež Smiltēns.
Arī Nacionālā apvienība uzskata, ka obligātajā veselības apdrošināšanā ir jāievēro progresivitātes princips, saka šo politisko spēku pārstāvošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
„Latvijā ir ļoti lielas atšķirības. Ja kāds te no Rīgas torņu augstumiem var teikt, ka tas ir adekvāti, tad daudzās citās Latvijas vietās tas ir cilvēkiem grūti paceļams,” saka Gerhards.
“Arī tiem pašiem mediķiem, medmāsām, kas šodien strādā, šie 20 eiro ir milzīgi liela nauda. Progresivitātes principam ir jābūt,” uzsver ministrs.
Tikmēr veselības ministre Anda Čakša pirmdien, 29.maijā, intervijā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka veselības nodokļa ieviešana ir viens no sliktākajiem papildu finansējuma iegūšanas variantiem. Viņasprāt, labāk būtu veselības aprūpei iezīmēt daļu no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) pērn augusta beigās izskatīšanai valdībā virzīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Pirmais modelis paredzēja papildu esošajam nozares budžetam veselības aprūpei novirzīt vienu procentpunktu no sociālās apdrošināšanas iemaksām jeb 1% no bruto algas. Pacientam nepalielinātos nodokļu slogs, nebūtu jāmaksā papildu iemaksas. Otrais modelis, ko izstrādāja Latvijas Bankas eksperti, savukārt nozīmēja, ka strādājošajiem bez esošā nodokļu sloga jāveic papildu maksājumi valsts vai privātajam apdrošinātājam - sākot no 25 eiro mēnesī.
Savukārt trešais modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu – no kopējiem nodokļiem valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai varētu saņemt papildu medicīnas pakalpojumus, iedzīvotājiem būtu jāveic papildu maksājums.
Taču diskusijas par veselības apdrošināšanu beidzās ar palikšanu pie esošās sistēmas. Oktobrī valdība deva zaļo gaismu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes, jautājumu par finansējuma avotiem atliekot.
Pie diskusijas par naudas avotu atgriezās šogad aprīlī, spriežot par vērienīgo nodokļu reformu. Taču arī šoreiz par to vienoties nespēja, nodokļu reformu akceptēja ar atrunu, ka naudu veselības aprūpei turpinās meklēt premjera vadītā darba grupa.
