Pie Eiropas Savienības (ES) Padomes ēkas Briseles centrā paveras neparasta aina. Smagā automašīna šķūrē sniegu, lai gan ietves un ielas apkārt ir pelēkas un sausas. Taču šoreiz tas ir maldīgs vērojums. Tas nav sniegs, bet gan sausais piena pulveris, ar ko Eiropas piensaimnieki dienas vidū dāsni no traktoriem apbēruši Eiropas institūcijas parādes durvis.
Baltā strūkla vairāk tiek žurnālistiem, kas tradicionāli dokumentē notiekošo, jo dalībvalstu lauksaimniecības ministri, kuriem šī akcija veltīta, tobrīd tiekas aiz stiprām, drošām ES Padomes ēkas sienām.
Eiropas Piena padomes pārstāvji, kuri sarīkojuši akciju, šādi atklāj savas bažas par to, ka
piena tirgu, kurš kopš ražošanas kvotu atcelšanas un zemo cenu dēļ labu laiku ir krīzē, var atkal sašūpot iecere pārdot piena pulveri no ES intervences krājumiem.
Eiropas piensaimnieki arī pieprasa, lai Eiropas Komisija (EK) un ES dalībvalstu atbildīgie ministri pieņem likumu, kas paredz novērst līdzīgas krīzes nākotnē. Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem Eiropas lauksaimniecības ministru galdā.
Sanāksmē izvērtē EK ziņojums par piena tirgus stāvokli un ES noteikto pasākumu kopumu piena nozares stiprināšanai jeb tā dēvēto "piena paku", kas ir atbalsts ražotāju organizāciju veidošanai.
Latvija, kuru sanāksmē pārstāv zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība), piekrīt, ka iesaistīšanās ražotāju organizācijās ļauj zemniekiem panākt labākus cenas nosacījumus un kopumā uzlabot savu stāvokli piena piegādes ķēdē. Latvija arī atbalsta EK aicinājumu turpināt "piena pakas" nosacījumu piemērošanu arī pēc 2020.gada.
Dūklavs solījis skaidrot Latvijas situāciju un uzsvērt, ka,
lai gan situācija piena produktu tirgū uzlabojas, piena iepirkuma cena aug par vidēji 14% mēnesi, tomēr iepirkuma cenas Latvijā joprojām ir zemākas nekā citur ES.
Dalībvalstu lauksaimniecības ministri pievērsīsies arī citiem jautājumiem, piemēram, spriedīs par kopumā 12 starptautiskās tirdzniecības līgumiem un to, kā tie varētu ietekmēt Eiropas lauksaimniecību. EK ir veikusi pētījumu, kas atklāj, ka no šādiem līgumiem varētu iegūt piena produktu un cūkgaļas nozares. Graudu nozare saglabātu konkurētspēju, taču neaizsargāta ir liellopu gaļas ražošana.
Latvija uzskata, ka nepieciešams meklēt risinājumus, lai līgumi Eiropas valstīm būtu maksimāli izdevīgi un nebūtu atkāpju no nosacījumiem produktu kvalitātei, vides, veselības drošībai un tamlīdzīgi.
