Centrālā statistikas pārvalde (CSP) norāda, ka izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20% - no 23 hektāriem 2014. gadā līdz 27,6 hektāriem 2016. gadā. Tāpat pērn vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 hektārus un 33,6 hektārus zemes.
Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 hektāriem – no 24,7 hektāriem 2013. gadā līdz 28,3 hektāriem 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 hektāriem 2013. gadā līdz 0,9 hektāriem 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 hektāriem, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 hektāriem vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 hektāriem līdz 50,4 hektāriem vidēji vienā saimniecībā pērn.
2016. gadā Latvijā bija 69 900 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1 930 000 hektāru izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kopš 2013. gada ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 11 900 jeb 14,5 %, bet apsaimniekotās izmantotās platības palielinājās par 52 300 hektāriem jeb 2,8 %.
No izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības 1 288 900 ha jeb 66,8 % aizņēma aramzeme, 628 100 hektāru jeb 32,5 % – pļavas un ganības, 6900 hektāru jeb 0,4% – ilggadīgie stādījumi.
