Šo lēmumu sociālo tīklu vietnēs apšaubījuši apkaimju iedzīvotāji, kas saka – tagad tuvumā būt pieejami tikai “Maxima” veikali, un tas nozīmē, ka būs mazāka izvēle.
Katru reizi novelkot veikalā lojalitātes karti, pircējs atstāj par sevi informāciju, un, tieši analizējot mazumtirgotāja “Prisma” lojalitātes karšu datus, Konkurences padome noskaidroja, no kurienes cilvēki brauc iepirkties uz “Prisma” veikalu “Domina shopping” centrā.
“Konstatējām pēc karšu datiem, ka pamatā tie ir iedzīvotāji, kas ir 13 minūšu brauciena attālumā,” atklāja Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.
“Ja jūs vēlaties ienākt “Dominā Shopping”, tad jums no kaut kādiem līdzvērtīgiem aktīviem ir jāatsakās. Jāpārdod vai vienkārši jāpārtrauc nomas attiecības. “Rimi” tam nepiekrita, un lēmums tad bija aizliegt šādu apvienošanos,” stāstīja Ābrama.
Konkurences padome arī uzsver, ka “Rimi” ir absolūtais līderis multifunkcionālajos tirdzniecības centros. Septiņos no 10 atrodas “Rimi”.
Lielveikalu tīkliem atšķirīgas pieejas
Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieks Lauris Grāvelis norāda - orientēties uz lieliem tirdzniecības centriem vai maziem piemājas veikaliem ir sākotnēji bijusi pašu tirgotāju izvēle, uzņēmuma paša stratēģija.
Divi lielākie pārtikas mazumtirgotāji – “Rimi” un “Maxima” - savulaik izvēlējušies atšķirīgu pieeju.
“Rimi” galvaspilsētas teritorijā šobrīd ir 61 veikals. No tiem 14 ir hipermārketi, 29 lielveikali un 18 “Supernetto”, kas arī ir viens no “Rimi” uzņēmumiem.
“Maxima” tīklam galvaspilsētā ir 64 veikali. No tiem četri ir lielā formāta veikali, 7 vidējā formāta veikali, bet 53 mazā formāta veikali. Drīzumā tiem pievienosies vēl viena lielā “Maxima” Mūkusalas aplī un, visticamāk, ka “Prisma” vietu Grostonas ielā arī aizņems lielā “Maxima”.
Konkurences padomes lēmums savā ziņā bijis pārsteigums SIA “Maxima Latvija”, kas pirms vairāk nekā 10 gadiem atradās “Domina shopping” telpās, vēlāk tās atstāja, bet tagad ir atgriezusies, kaut “Domina” centra administrācija sākotnēji bija uzrunājusi “Rimi”.
“Tas ir mazliet cita veida biznesa modelis. Arī mums tā iespēja nāca mazliet negaidīta. Līdz ar to mēs saspringām, ka mēs to varam izdarīt pietiekami labā līmenī,” atzina SIA “Maxima Latvija” Korporatīvo attiecību departamenta direktors Ivars Svilāns.
“Prisma” klientu dati nebūtu attiecināmi uz citu tīklu klientiem
Konkurences padomes lēmums neļaut “Rimi” atrasties “Domina shopping” ietekmēja arī “Riga Plaza” plānus attiecībā uz sadarbības partnera izvēli. Abos šajos tirdzniecības centros saimnieko “Maxima” un abām šīm vietām kopīgs, ka tām cieši blakus atrodas jau cita vidēja izmēra “Maxima”.
No “Riga plaza” līdz otrajam “Maxima” veikalam var nokļūt, braucot 2 minūtes un 34 sekundes, ar kājām ejot, tie ir 300 metri, ar auto jāapmet neliels līkums.
Pētnieks Lauris Grāvelis norāda - vislojālākais parasti ir patērētājs no tuvākās apkārtnes un šajā situācijā pastāv bažas, ka tik tuva viena zīmola pārtikas veikalu atrašanās vieta var ietekmēt pamatproduktu cenu.
“Tuvākās apkārtnes cilvēkiem nav citas iespējas, tad, piemēram, uz pamata pārtikas produktiem viņi var turēt diezgan augstas cenas, netaisīt akcijas, jo principā nav konkurences,” brīdināja Grāvelis.
Konkurences padomes lēmumu attiecībā uz “Rimi” un “Maxima” Lauris Grāvelis sauc par diskutablu. Viņš uzskata, ka “Prisma” bija lielveikals, kuram bija pavisam cita veida stratēģija nekā “Rimi” un “Maxima”. Šis biznesa modelis Latvijā sevi neattaisnoja, un šī iemesla dēļ veikalu tīkls pameta Latviju.
Tāpēc Grāveļa skatījumā “Prisma” karšu dati nebūtu attiecināmi uz “Maxima” un “Rimi” apmeklētāju.
“Tad sanāk, ka mēs skatāmies uz datiem, kas īstenībā nestrādā, tie nav Latvijas tirgum, nestrādā. “Rimi” un “Maxima” uzrunā savu klientu savādāk,” norādīja Grāvelis.
“Rimi” turpina cīņu par vietu tirdzniecības centros
"Rimi” abus Konkurences padomes lēmumus pārsūdzējis Administratīvajā tiesā, lūdzot tos apturēt. “Rimi” nepiekrīt metodoloģijai, pēc kādas aprēķināta viņu tirgus daļa, kā arī piebilst, ka “Dominas” gadījumā daļa lielveikalu, kas iekļauti 13 minūšu brauciena rādiusā, atrodas uz pašas robežas.
“Kāpēc, rēķinot šīs tirgus daļas, netiek ņemta vērā liela daļa no citiem veikaliem, kas šajā tirgū atrodas, savukārt daļa no mūsu veikaliem, kas nebūtu tieši attiecināmi uz konkrēto tirgu, kāpēc viņi tiek iekļauti šajos aprēķinos?” neizpratni pauda SIA “Rimi Latvia” Nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības direktors Didzis Kirstuks.
Tikmēr “Maxima” kopš augusta strādā “Domina” centrā un pavasarī būs gatava arī “Riga Plaza” tirdzniecības centrā.
“Maxima” norāda, ka darbībai “Domina” centrā rezultāti ir labāki, nekā sākotnēji gaidīts. Arī “Domina shopping” pauž gandarījumu un nezina, kā rīkotos, ja tiesa apmierinātu “Rimi” prasību.
“Skatīsimies. Man grūti komentēt šobrīd, kas būs, ja būs. Mēs šobrīd esam šeit, un tagad un mēs ar šo informāciju strādājam šeit un tagad,” sacīja tirdzniecības centra “Domina shopping” direktore Dina Bunce.
Lauris Grāvelis savukārt norādīja – lejupejošās demogrāfiskās tendences norāda, ka lielveikalu cīņa par katru pircēju pieaugs. Taču uz cenu lejupslīdi šī iemesla dēļ nebūtu pamata cerēt. Lielveikalu skaits, visticamāk, nesaruks, bet ieguldītās investīcijas būs jāatpelna.
