Eksperti informē, ka valsts var zaudēt gandrīz pusmiljonu darba vietu, ja oficiālā Londona nespēs panākt "Brexit" pārejas perioda vienošanos un vienošanos par turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar ES.
Lielbritānija laika posmā līdz 2030.gadam arī nesaņems vairāk kā 52 miljardu eiro investīcijas no ārvalstīm. Arī gadījumā, ja Lielbritānija paliek vienotajā tirgū, bet nepaliek muitas savienībā, tiks likvidēti 176 000 darba vietu un investīcijas samazināsies par apmēram 22 miljardiem eiro.
Pētījuma pasūtītājs galvaspilsētas, Londonas mērs Sadiks Hans norādīja, ka šie rezultāti atklāj "Brexit" patieso ietekmi uz valsts ekonomiku. Viņš arī pārmeta valdībai, ka tā nav pietiekami sagatavojusies sarunām.
Jau ziņots, ka 2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza pērn martā.
Bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās pērn 19.jūnijā. Brisele bija gatava ar Londonu pie viena galda sēsties jau ātrāk, tomēr sarunu uzsākšana tika atlikta, jo 8. jūnijā Lielbritānijā notika ārkārtas vēlēšanas. Taču decembrī Brisele un Londona panākusi pēdējā brīža “Brexit” vienošanos, atrisinot trīs galvenos pirmās fāzes jautājumus: par Īrijas robežas nākotni, pilsoņu tiesībām un šķiršanās rēķinu. Vēlāk arī Eiropas Parlaments balsojumā atbalstīja “Brexit” sarunu nākamās fāzes sākšanu.
