Pēta viedās uzņēmējdarbības attīstības iespējas

Viedā ekonomika jeb uz zināšanām balstītu uzņēmumu un pakalpojumu radīšana Latvijā ir tikai attīstības sākumā. Valsts programmā "Ekosoc-LV" veiktais pētījums par tautsaimniecības attīstību liecina, ka vistuvāk viedajai uzņēmējdarbībai ir Pierīgas novadi. Taču arī galvaspilsētas tuvumā aktuāls ir jautājums par atbilstīgas uzņēmējdarbības vides izveides priekšnoteikumiem.

Pierīgā kopā ar Rīgu, kas ir apmēram 20% no visas Latvijas, koncentrējušies  gandrīz  80% no visiem uzņēmumiem. Līdzīga statistika arī par sociāli aktīvo iedzīvotāju skaitu, izglītības iespējām un citām sociālekonomiskām darbībām.

"Tas ir faktiski reģionālās politikas jautājums. Šobrīd tās tendences ir tādas, ka viss iet tādā virzienā, ka tomēr notiek šī te policentriskā attīstība. Centru stiprināšana. Rīgas gadījumā tas funkcionē, pārējo attīstības centru gadījumā mazāk," teica RPR telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš.

Kā liecina veiktais pētījums par tautsaimniecības attīstību Latvijā, arī viedās uzņēmējdarbības attīstībai visgatavākā esot Pierīga. Ar to saprotot ne tikai IT nozari, kas ir tikai tehnoloģisko procesu pastiprinātāja, lai viedā attīstība varētu notikt citās jomās.

"Tātad tas ir, ka nevis mēs tā primitīvi strādāsim, bet mēs izmantosim jebkurā darbības jomā, vai tā ir kafejnīca, vai tas ir lauksaimniecības uzņēmums, mēs pamatā izmantosim tehnoloģijas. Faktiski var redzēt, ka ir jau tādi novadi, kas jau specializējās uz to viedo uzņēmējdarbību. Piemēram, Olaine," klāsta Valsts pētījumu programmas pētniece Ligita Āzena.

Viedās uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešama arī ciešāka sadarbība ne vien ar pašvaldību un izglītības iestādēm, bet arī valsts institūcijām.

"Šeit viss jau atdurās pret valsts likumdošanu. Cik lielā mērā mēs varam atbalstīt uzņēmējus, nav atkarīgs tikai no pašvaldības vadības vai speciālistu iegribām, kā mēs gribētu palīdzēt uzņēmējiem," sacīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš ("Vienotība").

Pierīgas forumā pašvaldību vadītāji pauda vēlmi vairāk palīdzēt uzņēmējiem, paplašinot pašvaldību dzīvojamo fondu, kā arī ieteica mainīt sabiedriskā transporta shēmu, kas vismaz daļēji palīdzētu atrisināt darba spēka trūkumu uzņēmumos.

"Ir jāveido daudz vairāk šī satiksme ap Rīgu, ap apvedceļu, un arī dziļākos reģionos uz Rīgu, Pierīgu, kur ekonomiskā aktivitāte ir lielāka. Un tādā veidā mēs varētu nodrošināt darbu un ienākumus lielākai Latvijas daļai," uzskata Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība).

Pierīgas forums bija pēdējā reģionālā tikšanās vieta, un tā dalībnieki pauda cerību, ka apkopotā informācija un ieteikumi sniegs vispusīgāku sapratni par tautsaimniecībā notiekošo politikas veidotājiem.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti