Sākot kriminālprocesu, izmeklētāji noskaidro, kas iespējamajam noziedzniekam pieder, un vērtē, vai turīgums nav vairots ar noziedzīgām metodēm. Saņemot apstiprinošu atbildi, tiek sākts jauns kriminālprocess un lūgts tiesu mantu vai naudu atzīt par noziedzīgi iegūtu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn tiesā iesniedzi 18 šādas prasības. Par rezultātiem stāsta dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš:
"2013.gadā tie ir bijuši gandrīz 500 000 eiro, 2014.gadā vairāk par miljonu, 2015.gadā 435 000, 2017.gadā 952 000 eiro, 2017.gadā 1,9 miljoni eiro un šogad janvārī mums bija tiesas spriedums, kur par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitāmiem valsts budžetā tika atzīti vairāk nekā 2 miljoni eiro."
Podiņš ir priecīgs par šī gada rezultātiem. Rekordlielā summa par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem atzīta kriminālprocesā, kurā izmeklēšana vēl notiek. Process ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu degvielas tirdzniecības jomā. Tieši PVN izkrāpšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir biežākie noziegumi, kuro figurē noziedzīgi iegūto līdzekļu lietās. Visbiežāk nauda nāk no būvniecības un degvielas tirgotāju firmām.
"Bet es gribu uzsvērt, ka par noziedzīgi iegūtu mēs esam atzinuši ne tikai naudu, bet ir arī vairākas automašīnas atzītas par noziedzīgi iegūtām, pagājušā gada beigās muitas policijā bija viens ļoti interesants gadījums, kur par noziedzīgi iegūtiem tika atzīti smaragdi," pavēsta Podiņš.
Smaragdi esot konfiscēti kādā kriminālprocesā, kurš saistīts ar kontrabandu. Pirmā tiesu instance dārgakmeņus esot atzinusi par nelikumīgi iegūtiem, taču smaragdi valsts makā vēl nav nonākuši, jo spriedums pārsūdzēts.
Par vairākiem miljoniem budžetu pērn ir papildinājusi arī Valsts policija. Kriminālprocesos arests uzlikts mantai, kuras vērtība svārstās ap 74 ar pusi miljoniem eiro. Daļu no tās likumsargi lūguši tiesai atzīt par noziedzīgi iegūtu.
"Bet tanī pašā laikā 2017.gada laikā mēs esam lūguši tiesu atzīt par noziedzīgi iegūtiem 37,4 miljonus eiro. Un tiesa apmierināja mūsu lūgumu," saka Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Lielākā daļa nonāca valsts budžetā, bet 3,8 miljonus eiro tiesa atgrieza noziegumos cietušajiem – uzņēmējiem un privātpersonām. Policija līdzīgas summas valsts budžetā ieskaita katru gadu. Pērn tie bija apmēram 46 miljoni eiro.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērn valsts budžetā naudu nav ieskaitījis. Biroja pārstāve Laura Dūša informē, ka kriminālprocesos vēl notiekot izmeklēšana, kuras rezultātā budžets varētu papildināties ar aptuveni pusmiljonu eiro.
Podiņš uzsver, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde strādā, lai noziedzniekus sauktu pie kriminālatbildības un atlīdzinātu valstij zaudējumus, kurus radījušas viņu shēmas:
"Mēs strādājam šeit pārsvarā ar organizēto noziedzību un ar viņu pastrādātajiem noziegumiem; ja mēs reāli varam dot triecienu viņiem tieši pa naudas līdzekļiem, tas ir ļoti būtiski, un arī ļoti sāpīgi tieši organizētajai noziedzībai."
Būtiski, ka pērnā gada izmaiņas Kriminālprocesa likumā liegs noziedzniekiem īpašumus nobēdzināt ar tuvinieku palīdzību. Tagad drīkst konfiscēt arī to mantu, kura reģistrēta uz radinieku vārda, ja izmeklēšana secina, ka tai ir noziedzīga izcelsme.
Grišins cer, ka tas noziedzīgajai pasaulei būs trieciens:
"Ja līdz šim pastāvēja tāds mīts un bieži vien tā bija, ka reģistrē transporta līdzekli vai nekustamo īpašumu uz sev tuviem cilvēkiem, tad faktiski mums parādās šobrīd instruments, lai mēs varētu uzdot jautājumus piederīgajiem, no kurienes un par kādiem līdzekļiem esat šo nekustamo īpašumu ieguvuši. Ja nevarēs pierādīt, tad nāksies par šo īpašumu pacīnīties tiesā."
Galvenais kriminālpolicists ar likumsargu darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas jomā ir apmierināts. Savukārt Podiņš uzsver, ka šogad pastiprināti uzraudzīs kontrabandistus, kuri savu turīgumu arī vairo ar noziedzīgās darbībās iegūtu naudu.
