Ierosināto maksātnespējas procesu skaitam pēdējo divu gadu laikā bijusi tendence samazināties, savukārt tiesiskās aizsardzības procesi (TAP) uzrādījis pretējo – to skaits pieaudzis. TAP skaits audzis par 3,49%, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits gada laikā pat dubultojies.
Par vairākiem sabiedrībā zināmiem uzņēmumiem, kuri nonākuši līdz maksātnespējas slieksnim, pagājušajā gadā ziņojuši arī mediji. Maksātnespēja pērn pasludināta “Rīgas vagonbūves rūpnīcai”, kura, neskaitot 2015. un 2014.gadu, pēdējos gados strādājusi ar zaudējumiem un kuras nodokļu parāds uz 07.12.2017. sasniedzis jau 1,923 miljonus eiro.
Aizvadītajā gadā maksātnespēju pieteikusi arī “Rakstnieku poliklīnika” un vairāki ar būvniecības uzņēmuma “RBSSKALS” vārdu saistīti komersanti – SIA “RBSSKALS Construction”, SIA “RBSSKALS Engineering”, SIA “RBSSKALS Būvvadība”. Tāpat arī no maksātnespējas nav spējis izvairīties saldējuma ražotājs AS “Druva food”, kas vairs nav spējis segt visus kreditoru prasījumus, kā arī uzņēmumam izveidojies nodokļu parāds.
Daļai komersantu pērn ierosinātā maksātnespēja nav bijusi pirmā šāda veida pieredze, jo “Lursoft” apkopotā informācija, 89 uzņēmumiem jau kādreiz ir bijusi ierosināta maksātnespēja, tiesiskā aizsardzība vai ārpustiesas tiesiskā aizsardzība.
Uzņēmumi, kuriem pagājušajā gadā ierosināti maksātnespējas procesi, nebūt nav nesen reģistrēti komersanti, jo to vidējais vecums ir 8,4 gadi. Šis uzņēmumu vecums sasaucas ar ekonomiskās krīzes laiku, kad, lai nepaliktu bez iztikas līdzekļiem un darba, daudzi izvēlējās attīstīt savu biznesu.
Protams, jo lielāks nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, jo sīvāka konkurence tajā valda un lielāka varbūtība, ka šīs jomas komersanti iekļūst maksātnespējīgo uzņēmumu grupā. To parāda arī “Lursoft” statistika, kura atklāj, ka 2017.gadā maksātnespēja visbiežāk ierosināta vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēs strādājošiem uzņēmumiem, aiz kuriem trešajā vietā ierindojušies ēku būvniecības komersanti.
Maksātnespēja 2017.gadā gana bieži ierosināta arī sauszemes un cauruļvadu transporta jeb kravu pārvadājumu jomas un ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumiem.
Nozares, kuru uzņēmumiem 2017.gadā visbiežāk ierosināta maksātnespēja:
- Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus;
- Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus;
- Ēku būvniecība;
- Sauszemes un cauruļvadu transports;
- Ēdināšanas pakalpojumi.
41 pašvaldības teritorijā pērn nav reģistrēts neviens jauns process. To vidū ir, piemēram, Pļaviņu, Raunas, Smiltenes, Pāvilostas novadi un arī Jēkabpils.
Skaitliski visvairāk maksātnespējas, TAP un ĀTAP procesu aizvadītajā gadā ierosināts lielo pilsētu uzņēmumiem. Rīgā reģistrētajiem uzņēmumiem pērn ierosināti 445 procesi, Daugavpilī – 27, bet Liepājā – 21. Savukārt, attiecinot uzņēmumu, kuriem pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja, pret kopējo attiecīgajā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaitu, redzams, ka priekšplānā izvirzījies Sējas novads.
“Lursoft” aprēķini rāda, ka Sējas novadā pagājušajā gadā maksātnespējas, TAP vai ĀTAP procesi ierosināti 4 uzņēmumiem, kas ir teju 2% no kopējā novadā reģistrēto komersantu skaita (salīdzināšanai – Rīgā tie ir 0,42%, Daugavpilī – 0,65%, bet Liepājā – 0,38%).
Tikmēr fizisko personu maksātnespējām lēnāks kritums. Gluži tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielāko daļu no visiem procesiem veidojušas fizisko personu maksātnespējas lietas. “Lursoft” aprēķinājis, ka fiziskajām personām 2017.gadā ierosināti 1529 maksātnespējas procesi jeb 72,26% no kopējā pērn ierosināto procesu skaita.
Gada laikā fiziskām personām ierosināto maksātnespēju skaits sarucis par 10 procesiem, savukārt to īpatsvars pieaudzis par 4,43%.
