Viņa sākusi piegādāt zaļumus vietējām izglītības iestādēm un produkciju tirgo arī vienā veselīgas ēdināšanas kafejnīcā Liepājā. Vienlaikus saimnieci uztrauc runas par papīru kaudzēm, ko, iespējams, nākšoties pildīt.
Spināti, rukola, piparmētra
"Te siltumnīcas bija jau kolhoza laikos, kad tas viss beidzās, mamma siltumnīcas privatizēja. Sākām lēnām saimniekot," par saimniecības pirmsākumiem stāsta Poriņa.
Tā, laikam ejot, pussagruvušās siltumnīcas tika sakārtotas, lai tur varētu audzēt gan dažādus dārzeņus, gan zaļumus.
Piemājas saimniecība atrodas Liepājas tuvumā. Ienākot siltumnīcu saimniecībā, nevar nepamanīt spinātus. Arī saimniece saka, ka šis augs pēdējo gadu laikā Latvijā kļuvis ļoti pieprasīts. Spinātus sākuši audzēt pirms pieciem gadiem.
"Sākām lēnām, kamēr pieradinājām cilvēkus. Negāja nemaz tik viegli, nācies arī izviest ārā, jo nevarēja visu pārdot.
Tagad ir lielākās platības, bet ir tā, ka brīžiem pat pietrūkst. Daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem, kā sadīgst," stāsta Poriņa.
Pašiem visu laiku jāmācās un jāseko līdzi pieprasījumam. Piemēram, rukola mīkstāka izaugot siltumnīcā, tāpēc arī cilvēkiem labāk garšojot nekā uz lauka audzētā, stāsta saimniece. Ir daudz un dažādu nianšu, kas jāievēro, audzējot tieši dažādus pavasara garšaugus un salātus.
"Iestādījām arī piparmētru. Droši vien pirks. Mēģinām dažādas sēklas un kaut ko jaunu. Atstāšu vienu siltumnīcu tikai zaļumiem, jo ir tomēr garšīgāki nekā uz lauka," teica Poriņa.
Satrauc runas par papīru kaudzēm
Dīgsti un stādi te spraucas ārā uz katra stūra. Arī uz lauka zem agro plēves aug dažādi labumi, kas vasarā nonāks gan Liepājas Pētertirgū, gan četrās izglītības iestādēs. Izņemot vienu veselīgas ēdināšanas kafejnīcu, citiem restorāniem savus produktus Poriņa nepiedāvā.
Vienlaikus darbam siltumnīcās viņa ir arī pirmskolas izglītības skolotāja. "Tā kā mūsu bērnu dārzs grib veselīgi barot mūsu bērnus, tad iestājāmies par to, lai bērni varētu ēst vietējo produkciju. Tā notiek arī zaļai iepirkums."
Var un vajag laukos audzēt, piedāvājot pašmāju produktu, spriež audzētāja. Vairāk gan par ievestās produkcijas konkurenci tirgū Poriņu uztrauc runas par papīru kaudzēm, ko, iespējams, nākšoties pildīt.
"Mums arvien vairāk grib sarežģīt to dzīvi. Tagad modē ir vārds - integrētās saimniecības. Ko tas nozīmē? Tās atkal ir papīru darīšanas.
Ir vajadzīgs mēslošanas plāns, jāpieraksta, kad izdīgst redīss, kad parādās pirmās lapas, kad otrās, varbūt kāda muša lido. Viss jāpieraksta uz papīra. Runā, ka no 2020. gadā visām saimniecībām jābūt integrētām. Būs vajadzīgs mēslošanas plāns, lauku konsultants, kam jāmaksā. Tas jau nav domāts, lai mums atvieglotu dzīvi. Es, piemēram, redīsus vispār nemēsloju, tie aug tāpat. Es nezinu.. ”
Poriņu uztrauc jautājums par papīru kaudzēm, ko, iespējams, nāktos aizpildīt.
"Ja būs tā integrētā, lai skolās nodotu, nezinu, vai atmaksāsies papīru rakstīšanu. Ja es pati strādāju un vēl kaut kādi papīri jāraksta. Droši vien atkal pirks no bāzēm, kas uzpērk.
Kam tas ir vajadzīgs, vai salātam ir četras lapas vai divas lapas? Es nekad to neesmu spējusi saprast," atzina saimniece.
Pašmāju izaudzēto produktu joprojām tirgū ir salīdzinoši maz. Poriņa aicina arī pašus audzētāju būt godīgiem un norādīt izcelsmi tam, kas tiek tirgots. Tirgū gadoties visādi. Neraugoties uz dažādiem apstākļiem, Saraiķu siltumnīcās ir redīsu, salātu un citu zaļumu pārbagātība.
