Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra augkopības speciālists Oskars Balodis stāstīja, ka “tie, kas vēlāk sēti, sapūst, nevis sadīgst”.
Viņš sprieda, ka Kurzemes pusē “būs jāpieņem lēmums pavasarī, ko darīt, būs tukšumi, tur būs smags pavasaris, agronomiem būs jāsaprot, ko darīt ar šiem sējumiem”.
Nekas cits neatliks, kā sēt vasarājus, bet tie diemžēl nav ne tuvu tik ražīgi kā ziemāji. Taču Latgalē un Vidzemē ir saimniecības, kur lauki slapjuma dēļ tā arī vispār nav tikuši apsēti.
Labāk ir klājies Zemgalē. “Ceriņu” saimniekam Rūdolfam Mackevičam labību izdevies novākt laikus, bet sēja gan aizkavējusies, jo traktori slapjumā grimuši.
“Raibāks ir, bet, salīdzinot ar citu Latviju, Zemgalē ir labāk, un rudens jau mazākais no riskiem. Šogad sākām sēt, kad citus gadus jau bijām beiguši. Bet rudens ir pastiepies garumā jau līdz decembrim, jau Advente sākusies, bet ziema vēl kavējas, it īpaši šai pusē,” saka saimnieks.
Nozares speciālisti atzīst, ka šogad Latvijā būtu bijušas rekordražas, ja labību izdotos novākt.
“Augusta sākumā pirmās tonnas, ko novācām, bija labas kvalitātes, pēc lietavām vāktie graudi pārsvarā ir lopbarības graudi. Grauds ir dzīvs organisms, viņš mitrā laikā sāk domāt par dīgšanu, un līdz ar to ir tikai lopbarības kvalitāte,” skaidro Balodis.
Bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” vadītājs Edgars Ruža bilst, ka graudu birums nav bijis mazāks kā citus gadus, tiesa, lielāks lopbarības graudu īpatsvars. Bet vietējam patēriņam graudu pietiks:
“Par to šaubu nav. 70% eksportējam, savam patēriņam viss ir sapirkts, līgumi saslēgti ar patērētājiem, lielie malēji graudus ir sapirkuši.”
''Latraps'' ir lielākais lauksaimniecības kooperatīvs, kas apvieno ap tūkstoti zemnieku saimniecību visos Latvijas reģionos.
“Novākšana bija daudz vēlāka, laika apstākļi tādi, ka kombaini nevarēja pabraukt pa lauku, kur nu vēl sējmašīnas... Ir iesēts mazāk, mitruma daudz, gatavojam sēklu, lai pavasarī būtu ko pārsēt,” saka Ruža.
Jautāts, vai sēkla būs dārgāka, Ruža atbild:
“Mūsu uzdevums – gādāt, lai neciestu, lai būtu lētāk, nevis dārgāk, nemēģināsim iedzīvoties uz nelaimi.”
Taču reti kuram graudu audzētājam nav kredītu, tādēļ svarīgi, kāda izdosies sadarbība ar bankām. Tiem, kuriem sējumi gājuši bojā vai radušies izdevumi saistībā ar apslīkušajiem ziemājiem, būs svarīgi, lai bankas atliktu vai pagarinātu kredītu pamatmaksājumus.
Šonedēļ konferencē, komentējot vīziju par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības nākotni, Eiropas Komisijas pārstāve Kristīne Bori uzsvēra, ka Latvijai jāsāk domāt par riska pārvaldības izveidi, lai zemniekiem būtu iespēja saņemt atbalstu vai drošības garantu sliktajos gados.
