“Ja mēs skatāmies uz pēdējiem gadiem, ir pozitīva, augšupejoša līkne, nav strauja. Redzam labu atkopšanos mājokļu jomā,” intervijā Latvijas Radio sacīja Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.
“Bankā redzam, ka pieprasījums pēc tā saucamās ekonomiskās klases dzīvokļiem jaunajos projektos arī ir stabils. Runa ir par dzīvokļiem jaunajos projektos, kur kvadrātmetri nepārsniedz 100,” pastāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ainars Balcers.
Komercbankas saskata arī vēl neizmantotu potenciālu, līdz ar to kreditēšana mājokļu segmentā varētu turpināt augt. Liepiņa norādīja, ka par tirgus pārkaršanu nav pamata runāt un bankas rūpīgi uzrauga situāciju.
Kā būtisku atbalstu mājokļu tirgū Liepiņa minēja valsts atbalsta programmu „Altum” pirmā mājokļa iegādei, kuras atbalstu ir saņēmušas 6200 ģimeņu ar vairāk nekā deviņiem tūkstošiem bērnu. Mājokļa programmas kopējais finansējums sasniedzis 10,4 miljonus eiro, izsniegto garantiju summa - 41 miljonu eiro, kopumā ar piešķirtajām garantijām izsniegto hipotekāro aizdevumu apjoms bijis 368 miljoni eiro.
Savukārt no 2018.gada “Altum” mājokļu garantiju programmu plānots paplašināt,
lai sniegtu iespēju Latvijā noturēt un piesaistīt augstas kvalifikācijas speciālistus. Atbalstu varēs saņemt ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī jaunie speciālisti, kuri ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību un kuri nepārsniedz 35 gadu vecumu. Aplēsts, ka šādu atbalstu nākamgad varētu saņemt aptuveni tūkstotis jauno speciālistu.
Šādi plānots atbalstīt tos, kam pietrūkst līdzekļu pirmās iemaksas veikšanai. Ekonomikas ministrijas pārstāve Baiba Cīrule stāstīja, „aplēšot to, cik potenciāli liels ir šo personu loks, kas varētu bez atbalsta iegādāties savu pirmo mājokli, respektīvi, divu gadu laikā sakrāt nepieciešamo pirmo iemaksu, mēs pieņēmām, ka šis standarta dzīvoklis maksā 60 tūkstošus eiro”.
“Tas nozīmē, ka, lai divu gadu laikā šo te pirmo iemaksu sakrātu, personai būtu ik mēnesi būtu jāspēj atlikt 500 eiro tikai šī uzkrājuma veidošanai. Mēs konstatējām, ka mājsaimniecībās, kurās ir viens pieaugušais, personas, kas varētu potenciāli atlikt šo summu, ir tikai 11% no visiem,” skaidroja Cīrule.
Tāpat atbalsts plānots personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz 24 gadu vecumam. Pašreiz atbalsts programmas ietvaros tiek piešķirts ģimenēm ar bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu.
“Altum” 2018. gadā plāno izsniegt tūkstoti galvojumu 6,7 miljonu eiro apmērā jaunajiem profesionāļiem sava mājokļa iegādei. Tiek lēsts, ka 2018. gadā atbalstu pirmā mājokļa iegādei varētu saņemt aptuveni 1000 jauno speciālistu, kā arī aptuveni 4000 ģimeņu ar bērniem.
Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ainars Balcers tieši naudas trūkumu pirmajai iemaksai sauc par vienu no iemesliem, kādēļ daļai gribētāju hipotekārie kredīti nav pa kabatai.
„Diemžēl diezgan lielai sabiedrības daļai nākas šos lielos pirkumus atlikt. Tam ir vairāki iemesli, bet viens no būtiskiem iemesliem ir nepietiekamais pirmās iemaksas apmērs,” pauda Balcers.
Mājokļu atbalsta programma jaunajiem speciālistiem gan atšķirsies no tās, kas pieejama ģimenēm ar bērniem, proti, to plānots īstenot uz tirgus principiem.
„Programma tiks izstrādāta uz komercprincipiem, tiks piemērota procentu likme. Un tomēr, skatoties no tādiem vidējiem aprēķiniem, tas mēneša maksājums palielināsies par 10 līdz 20 eiro mēnesī,” skaidroja skaidro „Altum” valdes locekle Inese Zīle.
Līgumus par līdzdalību mājokļu atbalsta programmas ietvaros ar „Altum” noslēgušas septiņas komercbankas.
