Apritējis jau vairāk nekā gads kopš dienas, kad Latvija kļuva par OECD 35. dalībvalsti. Piektdien, klātesot OECD ģenerālsekretāram Anhelam Gurijam, prezentēts šīs organizācijas svaigākais ziņojums par Latviju.
Daudzu ienākumi - zem nabadzības sliekšņa
Vairāk nekā 100 lappušu biezā OECD pārskata par Latvju prezentāciju organizācijas ģenerālsekretārs Gurija iesāka ar uzslavu Latvijai.
"Latvija ir piemērs citām OECD dalībvalstīm kā aktīvākā reformu veicēja. Bet reforma nav kaut kas, ko var iesākt un pabeigt.
Reforma ir kā dzīvesveids, ir jāturpina strādāt pie nākamās un nākamās reformas, un tad jau jāreformē reforma, kas veikta pirms trim četriem gadiem, jo viss mainās," sacīja OECD ģenerālsekretārs.
OECD jaunākajā ziņojuma uzteic gan Latvijas tautsaimniecības izaugsmes rādītājus, gan valdības centienus reformēt nodokļu sistēmu, taču lielāka uzmanība jāpievērš darbaspēka prasmēm un produktivitātei, eksporta un konkurences veicināšanai, kā arī lētu mājokļu pieejamībai Rīgas reģionā. Tāpat OECD pārskatā par Latviju ietvertās rekomendācijas skar darbaspēka mobilitāti, stipendiju palielināšanu jauniešiem no trūcīgām ģimenēm un vairāku citus problēmjautājumus.
Kā īpaši būtisku Gurija izcēla daudz apspriesto veselības reformu, uzsverot – šai nozarei Latvijā kritiski nepieciešama sakārtošana un papildu līdzekļi.
Latvijas iedzīvotāji 2015. gadā proporcionāli kopējiem izdevumiem par veselības aprūpi no savas kabatas maksājuši visvairāk visā OECD. Tāpat visvairāk no pārējām 34 OECD valstīm maksājam par privāto pensiju fondu pārvaldīšanu, un pēdējā vietā Latvija ir arī pēc to iedzīvotāju skaita, kuru ienākumi ir zem nabadzības sliekšņa.
Iesaka tērēt vairāk uz valsts parāda rēķina
Gurija atzinīgi vērtēja plānoto nodokļu reformu, tomēr pētījums parāda – arī pēc tās Latvijā saglabāsies augsts nodokļu slogs cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Negaidīts OECD ieteikums – tērēt vairāk uz valsts parāda rēķina, kas Latvijai ir septītais zemākais 34 valstu vidū.
"Jūsu pašu fiskālā disciplīna, par ko esat pelnījuši uzsitienu uz pleca, tā jums ir radījusi telpu, ko tagad varat izmantot, lai risinātu problēmas,'' teica OECD ģenerālsekretārs.
Šo priekšlikumu ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") vērtē atturīgi: "Es kā ekonomikas ministrs esmu diezgan stingrs fiskālās disciplīnas piekritējs, un es gribu teikt, ka mums ekonomika aug, bet ir konflikts starp strauji augošām darba algām 7% [apmērā] pirmajā ceturksnī.
Eksperti prognozē pat 10% pieaugumu šogad, nākamgad vidējā alga būs 1000 eiro. Jautājums, vai uzņēmēji tiek galā ar savu uzņēmumu produktivitātes attīstību."
Nepietiekama konkurence un mājokļu skaits
Asākā OECD kritika saistīta ar īpaši zemo Latvijas tautsaimniecības produktivitāti, kas rada draudus, ka drīzā nākotnē mūsu uzņēmēji vairs nebūs konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū.
OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija norāda, ka Latvijā konstatēto problēmu risināšanai nepieciešama kompleksa pieeja. Īpaša uzmanība būtu pievēršama konkurences veicināšanai.
"Tā [konkurence] samazina cenas, pircējs kļūst par valdnieku biežāk nekā kompānijas.
Kas notiek, ja konkurence nav pietiekama? Nabadzīgie ļaudis no tā cieš visvairāk," teica Gurija, norādot – konkurence ir nepieciešama ne tikai produktivitātes, bet arīdzan sociālā taisnīguma dēļ.
Ekonomikas ministrs piektdien no rīta intervijā Latvijas Radio sacīja, ka daļa no OECD ziņojumā skartajiem jautājumiem jau ir valdības uzmanības lokā. "Uzņēmējdarbības konkurētspēja un produktivitāte – tas mums pilnībā sakrīt. Eksporta stimuli – arī mums viennozīmīgi sakrīt. Cilvēkkapitāla attīstība – sakrīt. Taču ir dažas lietas, kas ir bijušas papildus, ko OECD norādījis un ko es vērtēju kā interesantu jaunumu."
Sava veida pārsteigumu Latvijas pusei sagādājušas OECD ziņojumā iekļautie ieteikumi lielāku uzmanību pievērst Rīgas reģiona attīstībai –
OECD skatījumā par problemātisku no sociālās iekļaušanas viedokļa uzskatāms gan nepietiekamais lētu mājokļu piedāvājums Rīgā un Pierīgā, gan tas, ka reģions kopumā netiek atbilstoši pārvaldīts.
