OCTA cenu kāpumu pēta Konkurences padome

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cenu pieaugumu nolēmusi pētīt Konkurences padome, vētījot, cik pamatoti OCTA maksājumu apmēru cēlusi katra no apdrošināšanas sabiedrībām, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Apdrošinātāji cenu kāpumu pamato ar būtiski pieaugušām izmaksām, tikmēr OCTA Garantiju fonda šā gada pirmajā pusgadā izmaksātā summa ir teju par ceturtdaļu mazāka nekā pērn.

OCTA prēmiju apmēra pieaugums šogad krietni vien pārsniedzis šā gada sākumā izteiktās prognozes. Proti, gada sākumā tika prognozēts, ka cena, ko autovadītājiem ir jāmaksā par OCTA, varētu pieaugt par 15% līdz 20%, bet daudzos gadījumos tā jau pieaugusi teju divkārt.

OCTA jau nosaukumā ietver vārdu “obligāts”. Tas nozīmē, ka cenu pieaugums OCTA polisēm nes līdzi izmaksu pieaugumu gandrīz visam, ieskaitot sabiedrisko transportu. Lai gan OCTA ir obligāta, tās cenu regulē tirgus, bet cenas pieauguma pamatotību pirms paaugstināšanas neviens nekontrolē.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka pašlaik OCTAs polises drīkst tirgot piecas Latvijas apdrošināšanas sabiedrības un sešas ārvalstu apdrošinātāju filiāles. Akciju sabiedrība “Balva” 2013.gadā ir zaudējusi tiesības apdrošināt.

Saskaņā ar Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datiem,

no OCTAS iegādes summas jeb prēmijas aptuveni 70-80% tiek atvēlēti zaudējumu segšanai. Pārējais paliek administratīvajām izmaksām.

No summas zaudējumu segšanai gandrīz 80% tiek samaksāti par sabojātiem transportlīdzekļiem. “Atlikušie 20% ir tā summa, kas aiziet dažādos veidos saistībā ar cilvēkiem. Tas ir gan par medicīnu – valsts apdrošinātājiem piestāda rēķinu gan par ātro palīdzību, gan par ārstēšanos slimnīcā, gan par rehabilitācijas periodu, gan dažādi valsts maksātie pabalsti, ko maksā VSAA. Tā kā arī šos pabalstus faktiski valsts izmaksā un pēc tam piestāda rēķinu apdrošinātājam,” skaidro Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju un apdrošinātāju asociācijas (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Viņš arī norāda, ka apdrošināšanas bizness ir ar “ļoti garu asti”: “Ja gadījums notiek šodien, ļoti iespējams, ka apdrošinātājs savās grāmatvedībā šo gadījumu varēs aizvērt pēc gadiem 30 vai 50. (..) Ja cilvēks iet bojā, tad bēru izdevumi un vēl kaut kādi izdevumi, kas ir saistīti ar cilvēka aiziešanu. Un tad nāk vēl tāds postenis, ko mēs saucam par nemateriālajiem zaudējumiem jeb morālie zaudējumi, kas attiecīgi palicējiem tiek izmaksāta kaut kāda summa. Līdz šim šīs te kompensācijas bija daži simti, tagad tie ir tūkstoši.”

2014.gada Satversmes tiesas lēmums, iespējams, bija lūzuma punkts atlīdzību izmaksu lielumos. Tiesa secināja, ka pieņemot OCTA likumu tika pārņemtas vairākas Eiropas Savienības direktīvas OCTA jomā, taču vairākās Ministru kabineta noteikumu normās paredzētie apdrošināšanas atlīdzības apmēri bija ievērojami mazāki nekā noteikti direktīvās. Tāpēc šobrīd nāves gadījumā kompensācija var sasniegt 20 tūkstošus.

Dažās pozīcijās apdrošinātāju izdevumi palielinājušies objektīvu iemeslu dēļ.  Būtiski pieaugušas izmaksas ne vien par mirušajiem, bet arī par rehabilitāciju avārijās sakropļotajiem. Piemēram, kādam no apdrošinātājiem klienta avārija Somijā izmaksās aptuveni četrus miljonus eiro, jo avārijā sakropļoti divi cilvēki un Somijā ir augstas ārstēšanās izmaksas.

Tomēr tā kā apdrošināšanas prēmiju kāpums noticis gandrīz vienlaikus visiem apdrošinātājiem, cenas kāpums ir būtisks. Turklāt OCTA polise ir obligāta.

Šo jautājumu apņēmusies pētīt Konkurences padome. “Mūsu uzmanību piesaistīja, cik sinhroni noticis šis cenu paaugstinājums un cik pamatoti tas noticis, un ko tas nozīmē – vai ir bijuši objektīvi tirgus apstākļi, kas ir likuši celties OCTA cenām, un vai tas ir noticis godīgas konkurences apstākļos,” pauž Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Pašlaik Konkurences padome analizē norises tirgū un iegūstot datus, lai varētu izteikt secinājumus. “Kā zināms, OCTA cenas netiek regulētas. OCTA cenas ir cēlušās, bet mēs paskatījāmies arī Eiropas statistikas datus un mēs secinājām – jā, ilgus gadus mūsu OCTA cenas bija zem Eiropas vidējā līmeņa un tās ir bijušas arī Lietuvā un Igaunijā.

Šķietami mēs ilgus gadus esam pirkuši OCTA par samērā zemu cenu,” saka Ābrama.

Vienlaikus viņa norāda – administratīvās izmaksas ir tās, kur ļoti daudz ko var ieslēpt, tostarp nepamatotus maksājumus un pieaugumus. “Protams, ka mēs pētīsim un skatīsimies, jo tie dati ir vidējie nozarē, ko operē. Bet mēs skatīsim arī atsevišķu uzņēmumu datus. Jo kā es teicu, mūs interesē pamatotība,” uzsver Konkurences padomes priekšsēdētāja.

Konkurences padomes darba rezultātus varēs uzzināt ne ātrāk kā pēc mēneša. Jāpiebilst, ka apdrošinātāji pauduši, ka nākotnē OCTA cenas tikai pieaugs, jo pieaug izmaksas par cilvēkiem nodarīto kaitējumu, piemēram, uz šo pozīciju iespaidu atstāj arī iespējamais algu pieaugums veselības nozarē, kā arī izmaksas pieaug, ja valsts paaugstina, piemēram, pabalstu par apgādnieka zaudējumu.

Tikmēr Finanšu un kapitāla tirgus komisijā novērots - lai gan straujais cenu pieaugums izraisījis kurnēšanu, ar oficiālām sūdzībām par prēmiju pieaugumu pie apdrošināšanas tirgus vai konkurences uzraugiem autovadītāji nevēršas. „Piemēram, 2016.gada beigās sūdzību skaits tieši par apdrošinātāju darbību bija 42 sūdzības. Bet par pēdējo pusgadu runājot, ja dalām pa iemesliem, kādēļ šīs sūdzības ir saņemtas, tad šī tendence nav mainījusies. Galvenokārt cilvēki sūdzas par apdrošināšanas atlīdzības atteikumu vai par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, kas ir aprēķināts pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās,” skaidro  FKTK pārstāve Agnese Līcīte.

Ziņots, ka OCTA straujais cenas kāpums nepatīkami ir pārsteidzis daudzus autovadītājus. Atsevišķos gadījumos maksa ir pat divkārt pieaugusi. Reaģējot uz šādu cenu kāpumu, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par OCTA maksimālās gada cenas noteikšanu.

3 komentāri
Anonīms lietotājs 17841
Vispar. manuprāt jābūt citadām OCTA cenām,, Tie kas mūžigi avarē vainīgajiem jamaksā vairāk,lai nosegtu savu auto sadauzīsanu,,arī dzerājšoferiem jamaksā daudz vairāk,,bet tie kas avarijas neiesaistas un citadi pareizie brauceji,lai maksa ka agrāk,citadi visi pie viena stendera liekami,,tie kas nedzer tie maksa par tiem kas dzer,
Jānis Šironovs
Apdrošinātāji tāpat ka Latvenergo katru gadu lielās ar kādu peļņu strādājuš, nu kapēc man būtu jāsedz viņu kautkādi zaudējumi un viņi jauztur???
Artūrs Savickis
"ilgus gadus mūsu OCTA cenas bija zem Eiropas vidējā līmeņa" Zini, kas vēl bija zem Eiropas vidējā līmeņa? Mūsu algas. Un ne tikai 'drusku' zem, bet vairākas reizes zem. Tā ka varbūt izbeigsim lietot salīdzinājumus ar veco Eiropu, vai vismaz tiksim līdz tādām pašām vidējām algām un tikai tad celsim cenas līdz Eiropas vidējam līmenim? Idioti...
Pievienot komentāru
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti