Bioekonomikas pamatā ir maksimāla izejvielu izmantošana, radot tai augstu pievienoto vērtību. Vienlaicīgi pēc iespējas dabai draudzīgākam jākļūst arī ražošanas procesam.
“Tad, kad mēs runājam par jauniem produktiem un attīstību, ir ļoti grūti iedomāties procesu, kurā nebūs, piemēram, elektrības. Tomēr ir dažādi tehnoloģiskie risinājumi un jaunās iekārtas, un mēs skatāmies arī uz dažādiem alternatīvās enerģijas virzieniem. Līdz ar to tā ir iespēja, kādā veidā mēs varam domāt par ilgtspējību,” stāstīja LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava.
LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļā jau kopš 2006. gada ar dažādos projektos iegūtu finansējumu tiek izstrādāti jauni pārtikas produkti. Zinātnieki lepojas, ka 30% - 40% no jaunajiem produktiem satiek arī savu ražotāju.
“Visi šie produkti ir veidoti, lai pēc iespējas mazāk būtu e-vielas, krāsvielas, konservanti, lai tiktu izmantoti uz vidi vērsti pozitīvi risinājumi. Mēs strādājam arī ar bioiepakojumiem, tādējādi domājot arī par atkritumu samazināšanas iespējām,” stāstīja Sandra Muižniece-Brasava.
Lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu pārstrāde atbilstoši bioekonomikas standartiem varētu kļūt arī par jaunu pieeju lauku teritoriju attīstībai.
Daži uzņēmēji pēc šāda principa jau sākuši strādāt, tomēr daudziem bioekonomikas koncepts ir neskaidrs.
“Manuprāt, visa sabiedrība kopumā vēl nav gatava, jau sākot ar mājsaimniecībām. Mums ļoti grūti iet, sākot kaut vai ar atkritumu apsaimniekošanu,” sprieda uzņēmēja no Grobiņas novada Zane Gusta.
Tomēr uzņēmēja pārliecināta, ka tas ir svarīgi, “tas ir gan ekonomiski izdevīgi, gan arī globālā līmenī, domājot par videi draudzīgu uzņēmējdarbību, tas ir ieguvums ne tikai uzņēmējiem, bet sabiedrībai kopumā”.
Lai veicinātu izpratni par bioekonomiku, otrdien LLU iepazīties ar paveikto sabraukuši pirmā bioekonomikas foruma dalībnieki, bet trešdien interesenti uzklausīs citu Ziemeļvalstu pieredzi bioekonomikas attīstībā.
