Labrīt

Cilvēkiem ar invaliditāti pielāgoti vien daži vilcieni

Labrīt

Netālu no Liepājas, Bernātos, tiks atjaunoti publiski pieejamie sporta laukumi

Norvēģija piesardzīgi vērtē ideju veidot gāzesvadu uz Poliju

Norvēģija piesardzīgi vērtē ideju veidot gāzesvadu uz Poliju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Norvēģija piesardzīgi vērtē Polijas ierosinājumu veidot jaunu dabasgāzes cauruļvada projektu starp abām valstīm. Projekts, kuru iecerēts realizēt aptuveni līdz 2022.gadam, spētu nodrošināt aptuveni ceturto daļu no Austrumeiropas valstu dabasgāzes patēriņa.

Polijas ierosinātais dabasgāzes cauruļvads, kuram dots nosaukums „Northern Gate” jeb „Ziemeļu vārti”, savienotu Norvēģijas kontinentālo šelfu ar Dāniju un Poliju, un tā iecerētā jauda ir aptuveni 10 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā.

Lai gan šāds apjoms ir relatīvi neliels un ir mazāks pat nekā pašas Polijas patēriņš, Polijas enerģētikas viceministrs Pjotrs Naimskis prognozē, ka cauruļvadam būs pozitīva ietekme visā Austrumeiropas reģionā.

„Šis projekts pilnībā ir saistīts ar reģiona pieprasījumu pēc dabasgāzes. Ja mēs ieskaitām Ukrainu, tad tie ir vairāk nekā 70 kubikmetru dabasgāzes gadā, bet bez Ukrainas tie ir aptuveni 40 miljardi kubikmetru gadā,” stāsta Naimskis. „Mūsu stratēģija paredz, ka paralēli šī cauruļvada būvniecībai mēs arī būvējam un pastiprinām dabasgāzes sistēmu starpsavienojumus. Starpsavienojumus starp Polijas sistēmu un Čehijas sistēmu, Slovākijas sistēmu un arī Ukrainas sistēmu,” atzīmē Polijas enerģētikas viceministrs.

Galvenokārt Polijas iecere balstās uz faktu, ka Krievijas dabasgāzes cenas Polijā šobrīd ir augstākas, nekā Rietumeiropas valstīs, no kurām vairākas atrodas pat tālāk no gāzes ieguves vietām nekā Polija.

Naimskis neslēpa, ka Polija ir iecerējusi radīt arī konkurences spiedienu uz Krievijas ierosināto projektu „Nord Stream 2”.

Krievija sev nozīmīgajā projektā nesen piedzīvoja visai nepatīkamu triecienu – par izstāšanos no projektam nodibinātā kopuzņēmuma paziņoja Rietumvalstu partneri.

Tiesa, ņemot vērā, ka Rietumu energokompānijas ir solījušas meklēt alternatīvus risinājums, lai atbalstītu projektu, ir pāragri spriest, vai vairāku Eiropas valstu iecere „Nord Stream 2” projektu apturēt īstenosies, norāda enerģētikas konsultāciju uzņēmuma „Platts” eksperts Stjuarts Eliots,

„Protams, ka kopuzņēmuma izjukšana bija zināms trieciens „Nord Stream 2” projektam, tomēr tikai nākotnē redzēsim, vai šī politiskā opozīcija, kas ir izveidojusies šim projektam, to tiešām spēs izsist no sliedēm, jo ''Gazprom'' joprojām ir uzticīgs projektam,” stāsta Eliots. „Kompānijas ilgtermiņa mērķi, bez šaubām, ir atbrīvoties no Ukrainas kā no tranzītvalsts, eksportējot dabasgāzi. „Gazprom” jau šobrīd ir būtiski samazinājis tranzītu caur Ukrainu, izmantojot „Nord Stream 1” cauruļvadu, un Krievijas līgums ar Ukrainu par gāzes tranzītu beigsies 2019.gadā. Tāpēc pulkstenis šobrīd tikšķ, un ja „Nord Stream 2” projekts tiktu bloķēts, Krievijai joprojām vajadzētu Ukrainu,” norādīja eksperts.

Tiesa, Norvēģijas amatpersonu izteikumi liecina, ka šīs dabasgāzes lielvalsts attieksme pret projekta attīstību pagaidām ir piesardzīga.

Norvēģijas vēstniece Eīropas Savienībā Oda Helēna Sletnesa uzsvērusi, ka ir svarīgi nodrošināt, lai projekts būtu ekonomiski pamatots. Tāpēc Norvēģijas energokompānijām var būt nepieciešamas garantijas, kas ir saistītas, piemēram, ar paredzamo gāzes noieta apjomu Polijas tirgū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti