Novembrī Saeimā grozīja likumu par pievienotās vērtības nodokli (PVN), nosakot, ka no nākamā gada Latvijā ieviesta samazinātā 5% PVN likme Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm.
Līdz ar to vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tiek atzīts par apmierinātu saistībā ar prasību samazināt PVN Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.
Savukārt iniciatīvu daļā par PVN samazinātās likmes noteikšanu pārējiem kolektīvajā iesniegumā minētajiem pārtikas produktiem un nodokļa likmes palielināšanu kaitīgajiem produktiem Saeima noraidīja.
Šādi Saeima lēmusi, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu, kas neparedz vairāk kā vienas pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes un divu samazināto PVN likmju piemērošanu, kā arī valdības atbalstītās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2020.gadam, kas neparedz nodokļu paaugstināšanu.
PVN pamata likme pārtikai patlaban ir 21 procents, bet samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm, medikamentiem, medicīniskajām ierīcēm, pasažieru pārvadājumiem iekšzemē, mācību literatūrai, periodiskajiem izdevumiem, izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma nozarē, koksnes kurināmajam un siltumenerģijai mājsaimniecībām.
Iniciatīva Saeimā iesniegta šī gada augustā un to parakstījuši 10 015 Latvijas pilsoņi. Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši samazināt PVN likmi līdz pieciem procentiem svaigai gaļai un zivīm, medum, olām, pilngraudu produktiem, Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, pienam un tā izstrādājumiem, kuri nav papildus saldināti – biezpienam, sieram, sviestam, kefīram, paniņām, bezpiedevu jogurtam.
Savukārt PVN palielināt līdz 31 procentam iniciatīvas autori rosināja saldinātajiem dzērieniem un konditorejas izstrādājumiem, kuri satur mākslīgi iegūtas transtaukskābes un produktiem, kuriem pievienotais sāls daudzums pārsniedz 1,25 gramus uz 100 gramiem produkta.
Saeimas kārtības rullis iedzīvotājiem paredz iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
