„Es nevaru to citādāk izskaidrot - visu gaļu gandrīz izvedam ārā, bet tā joprojām ir tirgū. Un Eiropā gaļa ir daudz dārgāka," uzsver Valtenbergs. Viņš norāda, ka vērojams pieprasījums un tirgus „piebāzts ar nenosakāmas izcelsmes gaļu".
„Viņi ir gatavi ņemt no mums steiku, bet kur likt pārējos 70%-80 % gaļu? Nezinu lielveikalu, kur stāv zemnieku gaļa. Kādreiz bija prasība, lai pie gaļas ir šiltīte par to, no kura ganāmpulka nāk gaļa. Kāpēc to nevarēja panākt, lai būtu kā ārzemēs, kad katrs gaļas gabaliņš ir skaidrs, no kurienes tas nāk: vai tas ir Latvijas vai nav Latvijas," saka biedrības vadītājs.
Savukārt lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome noraida bažas, ka Latvijā 90% varētu būt kontrabandas liellopu gaļa. Padomes vadītājs Edgars Treibergs norāda, ka centu atšķirības Eiropā ir saistītas arī ar atšķirīgajām šķirnēm, tāpēc aicina audzēt augstvērtīgākus liellopus.
Treibergs skaidro, ka gaļas liellopu audzēšanas attīstās un izsaka gatavību runāt ar Zemkopības ministriju, lai pārtikas marķējumā parādītos arī saimniecība, kurā dzīvnieks audzēts. „Tas, ka ir tā kontrabanda, tas mūs vispār nošokēja. Sazinājāmies ar Valtenbergu un teicām, ka tam nepiekrītam. Mums ir liels uztraukums, jo Igaunijai aiztaisa tirgu uz Krieviju un neeksportē pienu un zivis. Ieraudzīs Krievijas vēstniecība šādu ziņu un arī pateiks, ka mēs paši nezinām, ko ražojam un tirgojam, kur tad skatās mūsu VID un muita... Tam es tiešām nepiekrītu," uzsver Treibergs.