Darba grupās, kurās apspriež FM pieteikto nodokļu reformu, kas paredz ieviest uzņēmumu nodokļa atbrīvojumu reinvestētajai peļņai, kā arī samazināt IIN likmi no pašreizējiem 23% līdz 20%, vienlaikus būtiski palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu, tiks diskutēts arī par patlaban spēkā esošo IIN atvieglojumu jeb attaisnoto izdevumu atcelšanu.
To, ka atvieglojumu saglabāšana tiks izvērtēta, Latvijas Radio šonedēļ apstiprināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība): "Atbrīvojumus mēs no savas puses neesam piedāvājuši pārskatīt. Pašvaldības ir nākušas ar šādu iniciatīvu, tāpēc mēs noteikti gan NTSP [Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē] ekspertu formātā, gan pie premjera vadības grupā skatīsim, lemsim un analizēsim, vai ir iespēja un vajadzība no kaut kā atteikties."
Ministre atzina, ka nodokļu reformas kontekstā nodokļu atvieglojumi tiks pārvērtēti. "Bet, kā es teicu, mēs šobrīd no savas puses neesam to piedāvājuši.
Tas, ko mēs paši saprotam, ir, ka, ja straujāk paceļ neapliekamo minimumu, ir mazāks nodokļu slogs un mazākas iespējas vēl kaut kādus papildu attaisnotos izdevumus saņemt."
Finanšu ministres pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības (NA) un "Vienotības" – deleģētie darba grupas pārstāvji pagaidām nav vienisprātis par to, vai IIN atvieglojumi ir jāsaglabā.
NA Saeimas deputāts Imants Parādnieks, paužot savu personisko viedokli, sacīja: "Labāk būtu, ja cilvēkiem nevajadzētu iesniegt šos attaisnojuma dokumentus, lai saņemtu šos 23%, kas nākotnē, iespējams, būs 20%. Mēs arī šīs administratīvās izmaksas, kas ir gana lielas, varētu novirzīt daudzbērnu ģimeņu atbalstam.
Labāk palielināt ģimenes valsts pabalstu daudzbērnu ģimenēm, 100 vai 150 eiro par trešo bērnu, manuprāt, būtu normāli. Un nevajadzētu nekādus attaisnotos izdevumus."
Savukārt "Vienotības" pārstāvis Edvards Smiltēns pagaidām neesot formulējis savu attieksmi pret šo jautājumu. Pirmkārt tas būtu jādara pašai FM.
"Pirmatnējā piedāvātā nodokļa reformas daļa bija šī aisberga redzamā daļa vai tā viena patīkamākā trešdaļa, kas ir sabiedrībai uzrunājoša, ka samazināsim nodokļus. Darbaspēka nodokļus un citus. Taču ir divi jautājumi: cik tas maksā un uz kā rēķina?" norāda Smiltēns.
Viens gan esot skaidrs – ņemot vērā, ka ienākumu nodokļa samazināšanas rezultātā valsts budžeta ieņēmumi no šiem nodokļiem samazināsies, bet tādām jomām kā veselības aprūpe un autoceļi jau tuvāko gadu laikā būs nepieciešams aptuveni pusmiljards eiro, no nepatīkamiem lēmumiem izvairīties nebūs iespējams, spriež Smiltēns.
"Tie ir citu nodokļu palielinājumi un atvieglojumu izbeigšanās.
Kā, piemēram, 10% vairāk maksāsim par degvielas akcīzi, tas ir Finanšu ministrijas piedāvājumā. 30% vairāk par akcīzi alum. Ir vesela virkne piedāvājumu, kādā veidā to visu kompensēt," teica Smiltēns.
Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais ceturtdien uzsvēris, ka nodokļu reforma nedrīkst pieļaut valsts budžeta deficīta un valsts parāda pieaugumu. Savukārt finanšu ministre Reizniece-Ozola pieļāvusi iespēju, ka reformas sākumposmā tā varētu tikt īstenota uz budžeta deficīta pieauguma rēķina.
