Pēc ilgas uzņēmēju uzstājības politiķi šovasar piekrita nokopēt Igaunijas nodokļu režīmu uzņēmumiem. Igaunijā kopš 2000.gada nodokli iekasē nevis tad, kad uzņēmumam peļņa rodas, bet tad, kad to izmaksā īpašniekam. Tas nozīmē, ka uzņēmumā palikušu naudu ar nodokli neapliek.
"Tas ir ļoti izdevīgs veids kompānijām, kā iegūt finansējumu," saka Tallinas Tehnoloģiju universitātes profesors Karstens Staers un skaidro, ka faktiski valsts ar uzņēmējiem dala riskus, jo nodokļa nomaksa tiek atlikta. Ja, piemēram, banka izsniedz kredītu, tad tai interesē, kā naudu izlietos.
"Bet šeit valdība būtībā aizdod naudu kompānijām bez jebkādas teikšanas vai ietekmes. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka kompānijām patīk šāda nodokļu sistēma," piebilst ekonomists.
"De facto" parēķināja, ka uzņēmums, kas nopelna 100 000 eiro un plāno izmaksāt dividendēs īpašniekam 50 000, tagad nodokļos samaksātu 20 000 eiro. Īpašniekam uz rokas paliktu 45 000.
Taču pēc reformas nodoklī pie šiem pašiem nosacījumiem būtu jāsamaksā 12 500 eiro. Pašam īpašniekam uz rokas paliktu 50 000 eiro.
Jaunajā modelī būtu jāmaksā tikai uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) 20% apmērā no izmaksājamās daļas. Pašlaik uzņēmējiem bez 15% peļņas nodokļa jāsamaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10%. Turpmāk tāda nebūs.
Tomēr realitātē peļņas nodokļa aprēķināšana nav tik vienkārša. Latvijā paredzētas nodokļa atlaides par investīcijām. Tādos gadījumos pašreizējais modelis ir izdevīgāks.
"Efektīvā UIN likme Latvijā ir 6-7%, jo ir ļoti daudzas atlaides. Summējot šīs atlaides, mums katram uzņēmumam likme sanāk dažāda. Daži vispār nemaksā UIN un sadala dividendes, bet citi maksā pilnu 15% likmi,” skaidro Finanšu ministrijas (FM) tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
Viņa vērtē, ka no reformas būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. Ieguvēju tomēr būšot vairāk.
Zaudētājus iezīmē nodokļu konsultantu “PwC” Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska: “Valsts uzņēmumiem, lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, kas ieguldījuši infrastruktūrā – pirkuši pamatlīdzekļus, cēluši mājas utt. Tiem nodokļu slogs viennozīmīgi palielināsies. Tiem, kas vēsturiski nav maksājuši nodokļus, viņiem būs jāpierod pie jaunas realitātes."
Piemēram, valsts uzņēmumiem likums liek izmaksāt dividendes, tādēļ viņiem izvēle nepaliek.
Taču kā rīkosies privātas kompānijas? Versijas ir dažādas, taču visbiežāk tiek prognozēts, ka pirmajos gados pēc reformas līdzīgi kā Igaunijā tā jau salīdzinoši zemie Latvijas uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi kritīsies vēl.
Finanšu ministrija pauž, ka nodokļa maksātāju ar laiku kļūs vairāk, jo jaunais modelis paredz iekasēt nodokli par izmaksām, kas nav saistītas ar saimniecisko darbību. “Ja uzņēmums, kura pamatdarbība nav pakalpojuma sniegšana tūrisma jomā, iegādāsies jahtu, tad par to būs jāsamaksā UIN,” skaidro Kaļāne.
Igaunijai raksturīgi, ka uzņēmumi ne vienmēr nopelnīto iegulda atpakaļ ražošanā, bet vienkārši tur naudu bankas kontos.
Sliktākajā gadījumā uzņēmēji mēdz aizdot naudu mātes uzņēmumiem, izvairoties no dividenžu izmaksas. Latvijā pieņemtās izmaiņas gan paredz novērst nepamatoti lētus aizdevumus saistītām personām.
Taču, kā pieļauj atsevišķi nodokļu konsultanti, atradīsies uzņēmēji, kas, izmantojot jaunās sistēmas priekšrocības, sapelnīs naudu, vienā dienā iztukšos kontus un pazudīs, nesamaksājot nodokļus.
