Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns skaidroja, ka Latvijā pirmās deviņas slimības dienas jāapmaksā darba devējiem, līdz ar to tie ir papildu izdevumi.
“Otra lieta ir tāda, ka jaunajiem vadītājiem reizēm ir problēma komandēt cilvēku brieduma gados,” atzina Leiškalns.
Statistika liecina, ka vecuma grupa 50+ cenšas izmantot piedāvātās iespējas, lai paaugstinātu kvalifikāciju. Receptes, kā cīnīties ar stereotipiem, gan neesot, bet Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) iesaka darba meklētājiem pašiem būt neatlaidīgākiem un aktīviem.
“Es domāju, ne tikai jāsūta savi CV darba devējiem, bet būtu vēlams pat iet uz personāldaļu un iesniegt šo CV, parādīt, cik es esmu moderns, cik es esmu gatavs darboties, cik es esmu zinošs. Kā saka, sevi prezentēt,” sacīja NVA Jūrmalas filiāles Nodarbinātības organizatore Sanita Liepa–Kudiņa.
Pie esošās demogrāfiskās situācijas uzņēmējiem gan nāksies ne vien pārvērtēt savus uzskatus, bet arī parūpēties, lai cilvēki pēc iespējas ilgāk saglabātu darba spējas.
Noskaidrot, kas nepieciešams darba ņēmējiem, palīdzēs Eiropas Sociālā fonda projekts ''Atbalsts ilgākam darba mūžam'', kurā viena no aktivitātēm ir esošās darba vides izvērtējums uzņēmumos.
NVA nodarbinātības pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Dzintra Busenberga sacīja, ka “fizioloģiskās izmaiņas mūsu organismos notiek, un tam vienkārši ir jāpievērš nedaudz vairāk uzmanības nekā 30 gados”.
Pašreiz Latvijā vecumā no 50-64 gadiem ir gandrīz trešdaļa visu nodarbināto.
