No Zemes fonda nopirktā īpašuma vien 10% bija aizaugusi zeme

Lai arī pirms diviem gadiem attīstības finanšu institūcijas “Altum” paspārnē izveidotais Latvijas Zemes fonds solīja aktīvi strādāt, lai uzpirktu neapstrādātu zemi un atdotu to lauksaimniecībai, tomēr tikai aptuveni 10% Zemes fonda iegādāto zemju iepriekš bijušas aizaugušas un neapstrādātas platības, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Nenopērk zemes gabalu bez pircēja, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu

Latgales pusē nesen tika pārdots kāds īpašums – vairāk nekā tūkstoš hektāru lauksaimniecības zemes. Kreditors zemi mazākos gabalos nedalīja. Un, lai arī apkārtnes zemniekiem bija interese par daļu no šiem laukiem, neviens nebija gatavs pirkt visu. Darījums nepiesaistīja arī nesen izveidoto Latvijas Zemes fondu, kuru veidoja ar ideju par lauksaimniecības zemes uzkrāšanu.

Latvijas Zemes fondu “pieskata” un politiku virza “Altum” akcionāri - Zemkopības ministrija kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols raidījumam “De facto” norāda, ka Zemes fonda rīcībā nav tādu līdzekļu, lai operētu ar tik lieliem darījumiem.

Latvijas Zemes fondu izveidoja pirms diviem gadiem attīstības finanšu institūcijas “Altum” paspārnē. Fondam atvēlēja 14 miljonus eiro un uzstādīja mērķus, kurus sasniedzot zemnieku rīcībā nonāktu vēl līdz pat 400 tūkstošiem hektāru zemes, kas šobrīd ir aizlaista vai netiek apstrādāta. Papildu tam tika izteiktas cerības arī par lauksaimnieku pasargāšanu no ārvalstnieku ekspansijas.

Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš saka: “Tā mūsu stratēģija ir tāda – ja šobrīd ir pircējs un pārdevējs, tad, mūsuprāt, tur tirgus jau strādā un mums nav pamata iejaukties. Mūsu mērķis ir šobrīd primāri tās zemes, kas potenciāli draud aiziet postā.”

Zemes fonds darbojas vien kā vēl viens tirgus dalībnieks

“De facto” apkopotā informācija liek secināt – Zemes fonds šobrīd galvenokārt darbojas kā vēl viens lauksaimniecības zemju tirgus dalībnieks. No vairāk nekā trīstūkstoš (3094) hektāriem, ko divos gados iegādājies Zemes fonds, tikai desmitā daļa jeb aptuveni 300 hektāru ir tādu lauku, kas bija aizauguši vai nekopti. Tie sakārtoti un iznomāti zemniekiem.

Lielākais darījumu skaits ir noticis reģionos, kur tirgus jau tāpat ir visaktīvākais. Zemgalē iegādāti un iznomāti 1193 hektāru, teju uz pusi mazāk darījumu jau ir Vidzemē – 601 ha, kam seko Kurzeme 478 ha, Pierīga 458 ha un Latgale 333 ha.

SIA “Arco Real Estate” valdes locekļa Māra Laukalēja ieskatā, Zemes fonds “ir liels spēlētājs tirgū, kas spēlē līdzīgi kā citi zemju pircēji, un pērk tikai uz pamatotiem ekonomiskiem apsvērumiem.”

Ja, piemēram, zemes esošie īpašnieki neplāno laukus apstrādāt, tas vēl nenozīmē, ka Zemes fonds būs gatavs tos pirkt. Fonds pats zemi nemeklē, bet tikai izskata no īpašniekiem saņemtos piedāvājumus. Vairāk nekā puse tiek noraidīti kā neatbilstoši. Fonds atsakās no gabaliem, kuriem ir grūta piekļuve vai ir risks neatrast nomnieku. “Nevar būt tā, ka “Altum” uzpērk to, ko nevienam citam nevajag, un pēc tam izmisīgi domā, ko ar to visu darīt.  Tā nav īsti subsidēta lieta ar to mērķi, lai vienkārši sapirktos zemes,” saka Ozols.

Nākotnē gan ir plāns pirkt zemes gabalus, komplektējot tos jaunu saimniecību izveidei vai esošo paplašināšanai. Taču Zemes fonds nevar palīdzēt situācijās, kurās zemniekam par nomāto zemi pārdošanas procesā jākonkurē ar ienesīgākas nozares pārstāvi. Zemgales pusē tādi ir visbiežāk esot biogāzes ražotāji un lielie graudu audzētāji, dažkārt – arī uzņēmumi, kuriem aiz muguras ir ārvalstu kapitāls.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis min piemēru: “Tas ir pārdevēja lēmums, kam viņš pārdod. Es zinu konkrētu zemnieku saimniecību, kur lopkopības saimniecība palika praktiski bez zemes. Tur bija pārdevējs, pateica savu cenu zemniekam, “Altum” ar to cenu nevarēja konkurēt un to izlika pārdošanā un nopirka cits zemnieks. Un atstājot bez zemes to lopkopi.”

Krieviņš savukārt uzsver, ka viņi strādā pēc tirgus principiem, piebilstot, ka “ja agresīvi iesim ar cenu, tad Zemes fonds cels cenu tirgū, un tas nav mūsu ne mērķis ne uzdevums.”

Zemkopības ministrija  pieļauj, ka būtu nepieciešams audzēt Zemes fonda finanšu kapacitāti, lai tas iesaistītos jaunos darījumos, kuru izdevīgums būtu saskatāms ilgākā laika termiņā.

Pozitīvākais ieguvums zemniekiem - iespēja pārdot un pēc tam izpirkt savu zemu

Šobrīd kā pozitīvāko ieguvumu no Zemes fonda izveidošanas vairāki zemnieki “De facto” nosauc iespēju pārdot valstij piederošajam fondam savu zemi, vēlāk to pašam nomāt un piecu gadu laikā izpirkt. Tiesa – likums šādu darījumu slēgšanu regulēs no jūlija. Taču jau šobrīd, pētot nomas līgumus, ir redzams, ka vismaz divām lielām saimniecībām Zemgalē, kas nodarbojas ar piena lopkopību, nomā nodotas zemes, kas viņiem pašiem iepriekš piederēja. Tas izskaidrojot arī lielo darījumu skaitu Zemgalē.

“Šis bija vienīgais reālais instruments, ko sniedza valsts, ka spēja nodrošināt līdzekļu pieejamību un izdzīvot.  Mums ir 40 strādājošie. Tas bija kritiski svarīgi, lai izdzīvotu,” saka a/s “Zentenes lauksaimnieks” valdes priekšsēdētājs Normunds Zelčāns.

Te gan pagaidām zemnieks uzņemas lielākus riskus, lai tiktu pie apgrozāmajiem līdzekļiem. Gan nomas tiesības, gan atpirkšana notiek izsoles ceļā. Un ir bijušas izsoles, kur solītāju skaits pārsniedz desmit.

Šobrīd iespēju tikt pie iznomātās zemes nosaka augstākās cenas piedāvājums, priekšroku dodot esošajam nomniekam. Bet būtībā tikt pie nomas zemes vienlīdzīgas iespējas ir gan tam, kuram ir vien pārsimt hektāru zemes, gan tam, kam ir jau vairāki tūkstoši hektāru zemes, gan arī uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir ārzemnieki. 

Šobrīd Zemes fonds vēl nav uzsācis zemju pārdošanu. Pēc šiem darījumiem varēs spriest, kam galu galā Zemes fonds ar savu kapitālu būs visvairāk palīdzējis.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti