Stabilitātes programma
Vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku.
Tas katru gadu aprīlī tiek iesniegta Eiropas Komisijai.
Programmā izklāstīta iepriekšējā un tekošā gada ekonomikā attīstība un sniegta prognoze par ekonomikas attīstību turpmākajos trīs gados.
Uz ekonomikas attīstības prognožu pamata tiek izstrādāts fiskālās attīstības scenārijs, kas nosaka pieļaujamo deficītu, kā arī ieņēmumu un izdevumu attīstību turpmākajiem trīs gadiem.
Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa faktiskajās cenās šajā periodā vidēji augs par 5%, un bezdarba līmenis samazināsies no 9,4% 2017.gadā uz 8,2% 2020.gadā.
Stabilitātes programmas fiskālās attīstības scenārijs paredz aizsardzības finansējumu 2% no IKP no 2018.gada, finansējuma pieaugumu autoceļu uzturēšanai 2018.gadā par 25 miljoniem eiro, finansējumu veselības reformas īstenošanai 0,4% no IKP 2018.gadā un 0,5% no IKP 2019.gadā, kā arī fiskālā nodrošinājuma rezerves izveidošanu.
Finanšu ministrijā informēja, ka, īstenojot nodokļu un veselības reformas, nodrošinot 2% finansējumu aizsardzībai un finansējuma pieaugumu autoceļu uzturēšanai, fiskālās attīstības scenārijs paredz vispārējās valdības deficītu 1,6% no IKP 2018.gadā, 1,2% no IKP 2019.gadā un 0,5% no IKP 2020.gadā.
Jaunām politikas iniciatīvām būtu pieejami 116 miljoni eiro 2019.gadā un 294 miljonus eiro 2020.gadā.
Minētais budžeta deficīts atbilst Eiropas un Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem, norāda ministrijā.
Svarīgākais fiskālās politikas pasākums šajā Stabilitātes programmā ir nodokļu reforma ar mērķi nodrošināt Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu – panākt, ka Latvija vidēji attīstās nevis ar 3%, bet gan ar 5% izaugsmi gadā
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
