ZM norāda, ka ES Solidaritātes fonds paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem.
Saskaņā ar nosacījumiem uz palīdzību no ES Solidaritātes fonda var pretendēt valsts, kur dabas katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi pārsniedz trīs miljardus eiro vai arī 0,6% no tās nacionālā kopienākuma, kas mūsu valsts gadījumā ir 145,74 miljoni eiro. Latvijā radītie plūdu zaudējumi pārsniedz 145,74 miljonus eiro, norāda ministrijā.
No ES Solidaritātes fonda saņemtie līdzekļi ir izmantojami infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms attiecīgajiem postījumiem. Piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža.
Ja EK, izskatot ZM iesniegto informāciju, nolems piešķirt finansējumu, to varēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai.
Kopš ES Solidaritātes fonda izveidošanas tā līdzekļi izmantoti, lai novērstu 76 dažādu dabas katastrofu sekas. Tostarp tādas, ko izraisījuši plūdi, mežu ugunsgrēki, zemestrīces, vētras un sausums. Līdz šim palīdzība sniegta 24 Eiropas valstīm, un tās kopējais apjoms ir vairāk nekā pieci miljardi eiro.
Latvija jau ir saņēmusi atbalstu no ES Solidaritātes fonda. 2005. gadā, kad Latvijā bija lieli postījumi janvāra vētras rezultātā. Arī tad Latvija vērsās Solidaritātes fondā un saņēma no tā 9,5 miljonus eiro kompensāciju, ko izmantoja vētras seku likvidēšanai un infrastruktūras atjaunošanai.
Jau ziņots, ka vasaras otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Plūdu dēļ 29 Latvijas novados bija izsludināta ārkārtas situācija. Spēcīgas lietavas Latvijā turpinājās arī rudenī.
Saskaņā ar ZM aplēsēm plūdi Latvijas zemniekiem radīja 37 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem 19,8 miljoni eiro ir zaudējumi par tiešajiem ieguldījumiem. Valdība oktobra otrajā pusē nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem aptuveni 3000 plūdos cietušajiem lauksaimniekiem izmaksāt kompensācijas – kopumā tam atvēlēti nepilni 15 miljoni eiro.
Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē otrdien, 14.novembrī, nolemts rudens lietavas un plūdus atzīt par valsts mēroga dabas katastrofu.
Tāpat vēstīts, ka EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers solījis sniegt Latvijai atbalstu plūdu seku novēršanai. Par to Junkers paziņoja 19. oktobrī pēc tikšanās ar premjeru Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība). Līdzīgu atbalstu no ES Solidaritātes fonda EK vadītājs solīja nodrošināt arī Portugālei un Spānijai, kas cietušas no meža ugunsgrēkiem, kā arī Īrijai, kur nesen plosījās vētra.
