Kopš 2004.gadā tika radikāli mainīts Kultūrkapitāla fonda finansēšanas princips, atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm likvidējot tā sasaisti ar nodokļu ieņēmumiem un lemjot to finansēt no vispārējiem ieņēmumiem, gandrīz katra valdība savā deklarācijā ir apņēmusies stiprināt fonda neatkarību un tā budžetu palielināt. Kā karsts kartupelis šis jautājums allaž mētāts starp Kultūras un Finanšu ministriju.
"Lielā mērā tā ir politiska izšķiršanās, ko tālāk darīt. Šī laikam ir jau trešā reize, kad ar šo jautājumu esmu valdībā," Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Viņa valdības komitejas sēdē piedāvāja daļēji atjaunot sākotnējo Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas sistēmu, kur tā budžetu no 2020.gada veidotu 3% no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumiem un 10% no izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, tādējādi liedzot politiķiem iespēju ik gadu brīvi lemt, cik naudas šim būtiskajam kultūrpolitikas instrumentam piešķirt vai nepiešķirt.
"Šobrīd, lai šo variantu īstenotu, 2018. un 2019.gadam jau ir plānots papildu finansējums, bet 2020.gadā valsts budžetā tas nozīmētu papildu astoņus miljonus eiro," skaidroja kultūras ministre.
Tas nozīmētu trīs gados gandrīz dubultot Kultūrkapitāla fonda budžetu, kas šogad ir 9,4 miljoni eiro (un tas ir krietni mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā).
Taču Finanšu ministrija neredz iespēju tik straujam kāpumam. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) piedāvāja atjaunot fonda budžeta sasaisti ar nodokļiem, bet mazākā apmērā.
"Mēs rēķināmies ar to finansējumu, kas jums pašlaik ir. Mēs varam piedāvāt finansējuma modeļa maiņu, nepalielinot naudu, bet tā dabiski pieaugs, ja ekonomika pieaugs. Ir jāatstāj sev brīvas rokas piešķirt finansējumu arī citām vajadzībām, kas mums nenoliedzami būs, arī tajā pašā kultūras nozarē.
Jo, ja mēs tagad aiziesim rindai pa priekšu, ārpus budžeta procesa, un apstiprināsim Kultūrkapitāla fondam būtisku finansējuma pieaugumu, citiem kultūras projektiem un pasākumiem paliks mazāk," teica finanšu ministre.
Šāds risinājums gan neapmierina Valsts kultūrkapitāla fonda direktoru Edgaru Vērpi. Viņaprāt, ir jāatgriežas pie tieši tādiem fonda finansēšanas noteikumiem, kādi Latvijā bija līdz 2004.gadam, nevis samazināt procentus no alkohola un tabakas akcīzes nodokļiem cerībā, ka ekonomika augs.
"Mūsu vēlme jau nav, lai dzer un pīpē vairāk. Tieši otrādi – lai kulturālā sabiedrībā dzer un pīpē mazāk. Un mūsu vēlme ir, lai šī summa, kas iekļaujas šajos 3% [no akcīzes nodokļa alkoholam un cigaretēm] nevis pieaug, bet samazinās tādēļ, ka cilvēkiem ir ko darīt savā brīvajā laikā – baudīt kultūru un piedalīties valsts izaugsmē. Tā kā no tā viedokļa šis lēmums ir pilnīgi ačgārns," sacīja Vērpe.
Lēmumu atjaunot Valsts kultūrkapitāla fonda budžeta sasaisti ar nodokļiem, vienlaikus pagaidām nepalielinot budžeta apmēru, šodien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta komiteja. Tas vēl jāapstiprina valdībā.
