Ministre atzina, ka nepiekrīt Saeimas opozīcijā esošās deputātes Ingunas Sudrabas ("No sirds Latvijai") paustajam, ka nodokļu reforma ir fikcija, ka ar vienu izmaiņu kaut kas daļai iedzīvotāju tiek iedots, bet ar citu grozījumu šis iztrūkums valstij tiekot kompensēts.
Reizniece-Ozola norādīja, ka opozīcijas pienākums ir kritizēt pozīcijā esošās partijas, pretējā gadījumā tai nebūtu ko darīt. Vienlaikus ministre atzina, ka vairākus nodokļu reformas priekšlikumus atbalstīja arī opozīcija – tiesa, ne tos, kas paredz kompensējošos pasākumus.
Ministre pauda pārliecību, ka pēc nodokļu reformas iedzīvināšanas no nākamā gada ģimenes ienākumi pieaugs vidēji par vairākiem desmitiem eiro mēnesī, un tas kompensēs gaidāmo degvielas sadārdzinājumu saistībā ar akcīzes celšanu.
Tie darba ņēmēji, par kuriem tiek maksāti visi nodokļi, noteikti iegūs, teica ministre, izsakot cerību, ka tiks panākts vēlamais – uzņēmēji algas saviem darbiniekiem maksās legāli.
Pēc ministres teiktā, ar nodokļu reformu tiks panāktas divas būtiskas lietas. Proti, Latvija zemo un vidējo algu segmentā kļūs konkurētspējīga, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Pretēji būs ar lielo ienākumu saņēmēju grupu – tiem darbaspēka nodokļos nāksies maksāt "nedaudz" vairāk kā kaimiņvalstīs.
Ministre piebilda, ka reformai ir trīs mērķi – mazināt ienākumu nevienlīdzību, stiprināt uzņēmēju konkurētspēju un gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā. Pirmie ieguvumi no nodokļu reformas gaidāmi jau nākamgad, kad mazo un vidēji lielu algu saņēmēju maciņā būs vairāk naudas.
Nevienlīdzību iecerēts mazināt ar progresīva iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieviešanu, uzņēmēju konkurētspējas celšanu – ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu, bet lielākus ieņēmumus budžetā – arī ar ēnu ekonomikas apkarošanu, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ministre.
"Bet no pārējā ekonomisku labumu varēs redzēt trešajā gadā pēc reformas,'' sacīja Reizniece-Ozola, piebilstot, ka nākamgad iekšzemes kopprodukta izaugsme gaidāma 3,4% apmērā, bet inflācija – 0,8%.
"Esam spējuši saglabāt [nodokļu reformas] fokusu," uzskata finanšu ministre, kura Latvijas Bankas un citu valdības sociālo partneru vilšanos par nodokļu reformu saistīja ar to, ka nav plānots atcelt solidaritātes nodokli.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 27. jūlijā, ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus skatīs galīgajā lasījumā.
