Malt graudus un darboties ar tādiem darba rīkiem kā žēris un zlaukts Jevgeņijs Klimanovičs iemācījās savā dzimtajā pusē – Daugavpils novadā, kā arī studiju un darba gaitās Valmierā. Pētīt un saglabāt Latgales mājbrūvētāju mantojumu viņš sāka pēc tam, kad darba intervijā “Valmiermuižas” uzņēmumā saņēma jautājumu: kas ir tas, ko tu vēlētos darīt ar alu?
“Un es teicu: ziniet, tā kā maizīti cepot veco laiku krāsnīs, es labprāt arī alu taisītu tā kā vecos laikos. Man ir ļoti žēl, ka manas paaudzes cilvēki ļoti maz to māk. Es ticu, ka ir. Latgalē braukājoties, man ir gadījies tikai vienu satikt, kas būtu aptuveni manā vecumā un mācētu alu uztaisīt,” stāsta Jevgeņijs.
Tagad jaunietis Medumu pagasta ciemā Ilga izveidojis Misas seno darbnīcu, ar ko piedalās arī mājražotāju tirgos. Tā zināšanas par alus un misas brūvēšanu nonāk pie citiem interesentiem.
Puisis zina arī stāstīt par alus vēsturi un tā gatavošanas atšķirībām dažādos reģionos: “Mums ir tā senā, kas ir kopīga arī ar igauņiem, ar somiem, kad vēl nav galdiņtrauks, ir vienkocis. Izgrebts no viengabalaina koka. Un tas joprojām Latgalē tiek izmantots. Ja tas ir aizgājis zudībā pārējā Latvijā pirms 400 gadiem, tad pie mums tas ir vēl joprojām vairumā.”
Seno alus brūvēšanas arodu apguvis arī daugavpilietis Lauris Pabērzs. Viņa alus darītava atrodas Skrudalienas pagastā, un alus tur ražots kopš šī gada februāra. Dažādu eksperimentu rezultātā nostiprinātas trīs gaišā un tumšā alus receptes.
“Pabraukājām pa maziņiem miestiņiem pie vecajiem alus aldariem, paskatījāmies, kā tas viss process notiek. Palasījām grāmatas un uzsākām darīt,” stāsta Lauris.
