Mazo maizes ceptuvju skaits aizvien vairāk sarūk, jo ražošana koncentrējas lielāko spēlētāju — „Hanzas maiznīca”, „Fazer maiznīca” un „Maiznīca Dinella” rokās. Latgales uzņēmums „Ludzas maiznīca” cenšas noturēties tirgū, kut arī pēdējā gada laikā reģionālās ceptuves viena pēc otras tiek slēgtas. Tas ir saistīts ar izejvielu cenu pieaugumu, strādājošo algu palielināšanos, kā arī ražošanas izmaksu sadārdzināšanos. Taču tie nav visi iemesli, kāpēc mazos maizes cepējus lielie ražotāji turpina izstumt no tirgus.
„Pirmais iemesls, kāpēc tagad ir radušās problēmas ar maizes ražošanu “Ludzas maiznīcā”, ir saistītas ar tirdzniecības tīklu noteikumiem, kas jau 10 gadus terorizē ražotājus. Šobrīd Ludzā 75% no pārdotās produkcijas tiek notirgoti divos” Maximas” tīkla veikalos, tur Ludzas maizes nav. Esot maizes ceptuvei Ludzā, mēs pārdodam maizi nelielos veikaliņos,” saka “Ludzas maiznīcas” īpašnieks Jevgeņijs Lukašenoks.
Uzņēmuma “Latvijas maiznieks” valdes loceklis Artūrs Ilziņš norāda, ka ir palielinājusies netiešā konkurence. Lai uzņēmums spētu noturēties tirgū, ekonomiski izdevīgāk ir ražot produkciju centralizēti. Savukārt reģionālajām maiznīcām, lai optimizētu izmaksas, bieži vien nākas vai nu celt produkcijas cenu, vai pat atbrīvot cilvēkus no darba, kas ik mēnesi notiek „Ludzas maiznīcā”.
„Skaidrs, ka mēs to sāpīgi pārdzīvojam, bet no savas puses darīsim visu, lai atbalstītu un lai iespēju robežās nepieļautu šādu situāciju,” saka Nodarbinātības valsts aģentūras Ludzas filiāles vadītājs Edgars Tereško.
Ludzas augstākās amatpersonas lēš, ka nedrīkst pieļaut, lai viens no vadošākajiem Ludzas novada uzņēmumiem pārtrauc savu darbību, taču līdz šim „Ludzas maiznīcas” vadība pēc palīdzības nav vērsusies.
Kulinārijas un konditorejas izstrādājumu ražošana „Ludzas maiznīcā” ir tā niša, kurai pateicoties uzņēmums vēl nav uz bankrota sliekšņa. Kā norāda „Ludzas maiznīcas” īpašnieks Jevgeņijs Lukašenoks, neskatoties uz visām problēmām, viņi cīnīsies līdz pēdējam.
