Elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā vēsturiski var sadalīt divās daļās. Komersantiem, kas patērē visvairāk, tirgus tika atvērts pirms desmit gadiem. Kas notiek šajā tirgū?
Piemēram, šā gada pirmajā pusgadā komersantu kopējais patēriņš bija teju 1,3 miljoni megavatstundu. Savukārt šo tirgu kopumā sadalīja septiņi piegādātāji.
Aizvien lielākā daļa – vairāk nekā 53% – pieder “Latvenergo”. Otrā lielākā daļa – Igaunijas energokompānijas “Eesti Energia” meitasuzņēmumam “Enefit”, kurš līdz gada vidum bija ieguvis teju 21% juridisko klientu. Tam seko “Lietuvas enerģijas” meitas kompānija “Geton Energy” ar 8,6%. Vēl nepilni 6% pieder Krievijas elektrības ražotāju apvienības "Inter RAO" meitas uzņēmumam Latvijā.
Savukārt mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus tika atvērts vien pirms diviem gadiem. Šā gada vidū mājsaimniecību patēriņš bija tikai trešdaļa no industriālo klientu patēriņa, proti – nepilni 400 tūkstoši megavatstundu pusgada laikā. Te tirgus sadalījums krasi atšķiras.
Absolūtā lauvas tiesa – vairāk nekā 98% pieder “Latvenergo”. Kaut tajā aktīvi darbojas vēl astoņas kompānijas, neviena no tām nav pārsniegusi pat procentu no kopējās pārdotās elektroenerģijas. Piemēram, nesenajam jaunpienācējam – “Lattelecom” izdevies iegūt vien 0,52% tirgus, bet otram lielākajam industriālo klientu apkalpotājam “Enefit” – mājsaimniecību segmentā pieder vien 0,11 procenti. Kādēļ mājsaimniecību tirgus ir tik neaktīvs?
"Viens iemesls – paši tirgotāji neizrāda tik lielu interesi konkurēt par mājsaimniecībām. Aktīvākie tirgotāji, kas bija līdz šim juridisko personu vidū – "Enefit" un Inter "RAO" –, mājsaimniecības segmentā vispār neienāca, un tur ienāca jauni tirgus dalībnieki, kas to sāka no nulles,
kam nav lielu mātes kompāniju aiz muguras un kas mēģināja iekarot tirgu pa nelieliem apjomiem, proaktīvi uzrunājot lietotājus," skaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Lielos tirgotājus, iespējams, attur pastāvošais regulējums – tiem jāsedz "Sadales tīkla" izdevumi par piegādāto enerģiju neatkarīgi no tā, vai klients ir samaksājis kārtējo rēķinu vai nav. Arī klienti ir kūtri enerģijas piegādātāju mainītāji. Galvenais iemesls – tirgotāji elektrību pērk biržā, bet pievienotais uzcenojums atšķiras vien minimāli. Tādējādi mēneša rēķini, pārejot no tirgotāja uz tirgotāju, var atšķirties vien par nepilniem 10 centiem.
"Es pieļauju, ka konkurencē tas pats nozīmīgākais nav to tirgotāju skaits. Ja mēs paskatāmies citās nozarēs, kur tā ir ilgstošu laiku, sākot ar degvielas tirgošanu vai pārtikas tirdzniecību, tad lielo konkurentu skaits jau ir galīgs cipars, bet ir skaidrs, ka klientiem nav vajadzīga izvēle starp 20 tirgotājiem, bet vajadzīga izvēle starp labiem piedāvājumiem. Ja tos spēj nodrošināt 3-5 tirgotāji, tad tā konkurence arī būs starp 3-5 tirgotājiem," sacīja "Latvenergo" valdes loceklis Uldis Bariss.
Lai iegūtu jaunus un noturētu esošos klientus, energokompānijām jau tuvākajā nākotnē vajadzēs piedāvāt ko vairāk.
"Jauns uzrāviens būs ar to, ka tirgū ienāks jauni pakalpojumi. [..]. Galvenokārt tie saistīti ar energoefektivitātes pasākumu finansēšanu - ja klientam ir jāveic investīcijas un tirgotājs klientam to var piedāvāt veikt.
Tādējādi nākamais tirgus pārdales vilnis būs saistīts tieši ar to," sprieda “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Betheris.
Tikmēr elektroenerģijas jaunpienācēja “Lattelecom” enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš apkopojis biežākos mītus, kādēļ cilvēki nemaina elektrības piegādātāju.
Pirmais – elektrību piedāvā tikai viens uzņēmums. Patiesībā šo pakalpojumu sniedz vairāki desmiti komersantu. Tas nozīmē, ka vairums patērētāju aizvien neiedziļinās piedāvājumos. Otrais un trešais mīts – elektrības kvalitāte atšķiras un būs jāmaina elektrības vadi. Arī šie uzskati ir maldīgi, jo par pašas elektroenerģijas piegādes kvalitāti atbild “Sadales tīkls” un piegādā to klientiem pa esošiem vadiem. Ceturtais mīts – elektrības piegādātāja maiņa ir sarežģīta. Arī tā nav, jo, lai nomainītu tirgotāju, pietiek ar dažiem klikšķiem internetā.
Vienlaikus gan ir skaidrs – mājsaimniecību tirgus jau tuvākajā laikā tirgotājiem kļūs interesants. Par to jau tagad liecina vairāku kompāniju iecerētās ekspansijas stratēģijas.
