Mājražotāju skaits pieaug; jāseko jauno noteikumu ievērošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēdējos gados Latvijā kļūst arvien vairāk mājražotāju, īpaši maizes cepšanas jomā. Savukārt dzīvnieku izcelsmes produkcijas mājražotājiem spēkā stājušies jaunie noteikumi, kas ļauj 30 procentus no saražotās pārtikas izvietot mazumtirdzniecībā, tiesa gan, vienlaikus sācies pārejas periods arī stingrākām prasībām gaļas un piena produkcijas mājražotājiem. Paši uzņēmēji arī apstiprina konkurences pieaugumu, kas arvien mudina radīt jaunus produkciju veidus visās jomās.

Mājražotāju skaits piecu gadu laikā krietni pieaudzis, pētot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) reģistru, secina Dzīvnieku izcelsmes produkcijas ražošanas uzraudzības daļas vadītājs Arvīds Zirnis. Kopš 2010. gada pārtikas ražotāju mājas apstākļos skaits audzis par 171%. Kopumā Latvijā reģistrēti 1340 pārtikas mājražotāji un 40% no tiem ir augu izcelsmes produkcijas ražotāji.

''Par pagājušo gadu runājot, gaļas jomā mājražotāju skaits stāv uz vietas, piena jomā minimāls kāpums, zvejas produktu jomā – mazliet samazinājies, bet vislielākais kāpums iz maizes cepšanā un ēdienu gatavošanā mājas apstākļos, tātad reģistrējas PVD, mājās gatavo ēdienu, tad ved to uz kādu viesu namu vai tamlīdzīgi,” stāsta Zirnis.

Maizes sektorā jau vairāk nekā gadu darbojas Santa Liepa, kas kā mājražotāja radījusi zīmolu ''Zaļā maize''. Maizes cepēja gan norāda, ka rada izteiktu nišas produkciju, proti, dažādu formu, krāsu un garšu maizes. Piemēram, rozā biešu maizi vai tomātu kabaču maizi. Santa atskatoties uz pirmo darbības gadu secina, ka tas bijis veiksmīgs, - neskatoties uz to, ka pieprasījums nedaudz mazinājies, pircēju loks ir stabils un paplašināties viņa gan pagaidām neplāno, vien solīti pa solītim attīstīties.

Savukārt Antra Gaisa kā mājražotāja darbojas jau astoņus gadus un arī paplašināties neplāno. Viņa mājas apstākļos ražo žāvētus augļus, ievārījumus, sīrupus un čatnijus no pašu izaudzētā Kandavas novada saimniecībā "Kangari". Antra arī apstiprina, ka ogu produkcijas sektorā konkurentu parādījies īpaši daudz:

''Tad, kad es pirms apmēram astoņiem gadiem iesāku, mēs bijām kādi trīs četri, kas tādā veidā strādāja. Tagad jebkurā pilsētā, jebkurā tirdziņā ir vēl kādi trīs četri līdzīgi ražotāji no tuvākās apkārtnes. Manuprāt, pašlaik grūtākais ir nevis dokumentu līmenī visu nokārtot, bet dabūt to ideju – ko darīt.''

PVD prognozē, ka mājražotāju skaits tuvākajā laikā vēl varētu pieaugt sakarā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz ka 30% no saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas varēs izvietot mazumtirdzniecībā jeb veikalos. Noteikumi stājušies spēkā šovasar. Tāpat klāt nākušas arī jaunas papildprasības, lai šie mājražotāji atbilstu statusam.

''Ir noteiktas arī vietas, kādos apstākļos un kur drīkstēs ražot pārtiku, lai to uzskatītu par mājās ražotu pārtiku – dzīvojamās mājas vai to teritorijā esošās ēkas, novietnes, kurās iegūst izejvielas, un atsevišķas ražotnes; izkrīt ārā dzīvokļi,” norāda Zirnis.

Minētās prasības, kas attiecas tieši uz dzīvnieku izcelsmes produkcijas mājražotājiem, ļauts ievies pārejas periodā līdz 2017. gada jūlijam. Dati rāda, ka 8% jeb 40 no dzīvnieku izcelsmes produkcijas mājražotājiem patlaban darbību veic dzīvokļos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti