Galvenokārt mājražotāji pievēršas dažādu augu izcelsmes produktu pārstrādei, piemēram, Liepājā maizi un citus miltu izstrādājumus cep vismaz septiņi mājražotāji. Kā galveno apgrūtinājumu šādam biznesam mājražotāji min produktu realizācijas iespējas, tāpēc tiek veidoti kooperatīvi un biedrības.
„Es novēroju, ka mājražotāju ir arvien vairāk. Vairāk viņu ir tāpēc, ka cilvēki sākuši pieprasīt mājražotāju produkciju. Tas paliek populāri,” tā situāciju skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārtikas inspektore Ruta Grantiņa. Prasības mājražotājiem esot mazākas, tāpēc arī vieglāk tās izpildīt. Pagājušā gadā Liepājas pusē neviens mājražotājs neesot sodīts, uzsver Ruta Grantiņa.
Marta beigās Liepājas pusē ir reģistrēti gandrīz 80 mājražotāji, stāsta SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultants Aleksejs Kačanovs. Kopumā tendence ir pozitīva, uzskata konsultants:
„Pozitīvākais ir tas, ka ir jauni un aktīvi cilvēki, kuri ir gatavi mācīties. Viņi meklē informāciju, un tas dod impulsu. Tāds ir biedrības „Grobiņas spēkavots” piemērs, kur apvienojušies mērķtiecīgi cilvēki.”
„Grobiņas spēkavots” ir mājražotāju un amatnieku biedrība, kas tika nodibināta pirms gada, lai palīdzētu mājražotājiem realizēt savu produkciju. Šo iniciatīvu uzņēmās viena no Grobiņas uzņēmējām Dace Lēvalde:
„Pašam nav jāmeklē tirdziņi, kuros piedalīties. Nav jāaizpilda pieteikumi, ir iespēja piedalīties par mazāku samaksu. Var, piemēram, izmantot mazāku platību utt. Ne vienmēr visi tiek uz tirgu, līdz ar to var iedot citam tirgotājam savu produkciju, kurš iztirgos. Vēl ir tas pacēlums, kad mēs ejam ar vienu domu un strādājam kopā gan amatnieki, gan mājražotāji. Cilvēkiem tas patīk.”
Biedrībā darbojas arī Gita Amontova, kura gatavo šokolādes konfektes. Arī viņa uzskata, ka tieši produkcijas nogādāšana līdz pircējam ir būtiskākais šajā mazajā biznesā.
„Gribēju Ziemassvētkos pagatavot dāvanas, labi sanāca un visiem garšoja. Tas ir blakus esošajam darbam. Nodarbojamies ar mobilo virtuvi. Konfektes vairāk uz svētkiem. Papildus vēl braucam un tirgojam karstos virtuļus ar dažādām mērcēm,” klāsta Amontova.
Liepājniece Monta Egmane nav mājražotāja, bet ir pašnodarbināta persona, kura sākusi ražot saldējumu ar mobilu iekārtu, kas nozīmē, ka saldējums top uz vietas, lai kurp arī Monta nedotos. Viņa saldējumu plāno pārdot vasarā Jūrmalas parkā Liepājā:
„Es biju bezdarbniekos nepilnu gadu. Tur bija iespēja uzrakstīt biznesa plānu savai biznesa idejai. Ideja par saldējumu radusies ārzemēs, kur secināju, ka šis izspiežamais saldējums ir ļoti garšīgs. Liepājā šāds saldējums nebija nopērkams, tāpēc arī mēģināju startēt ar šo ideju un dabūju finansējumu.”
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultante Elita Kārkla norāda, ka šogad mājražotāji varēs pretendēt arī uz Eiropas Savienības finansējumu 15 000 eiro apmērā, kas paredzēti mazo lauku saimniecību atbalstam.
„Galvenais, ka mājražotājs pārstrādā savu produkciju, tad viņš var startēt. Nedrīkst startēt tie, kuri visas izejvielas iepērk un tad realizē,” par kritērijiem stāsta Kārkla.
Lielākā daļa mājražotāju Liepājas pusē pašlaik darbojas tieši Liepājas pilsētā, Grobiņā, Aizputes un Nīcas novadā. Pārsvarā viņi mājas apstākļos pārstrādā dārzeņus un augļus, top garšaugi un tējas, kā arī citi produkti.
