Ilgstošās lietavās samirkušās platības liegušas novākt lopbarību un daudzviet uz laukiem izmirkušie siena ruļļi vairs nebūs lietojami. Tādēļ Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) septembra nogalē nāca klajā ar aicinājumu zemniekiem sienu un salmus ruļļos pārdot vietējiem lopkopjiem, nevis pircējiem ārpus Latvijas.
LOSP mājaslapā gan aktivitāte bijusi zema. Jēkabpils puses piena lopkope Iveta Meļnova apstiprina, ka visi piedāvājumi šobrīd, kas saistīti ar siena pārdošanu, ātri pazūd, jo lietavu dēļ ir liels pieprasījums.
Arī šajā saimniecībā pirmo reizi nākas meklēt sienu pie tiem, kas veidojuši rezerves, jo zaudēti aptuveni 50 ruļļi siena un 70 ruļļi zaļās masas. Saimniecībai paveicies – izdevies atrast trūkstošo sienu tikai 20 kilometru attālumā, teica lopkope, atzīstot, ka siena laicīga novākšana ir atkarīga no paša zemnieka, taču šis bijis īpaši sarežģīts periods.
Savukārt Zemgales zemnieks Māris Freimanis, kurš sagatavo siena rezerves tirgošanai, secina, ka pieprasījums parasti parādās sezonas beigās, bet šogad liela interese no zemniekiem ir jau šobrīd. Taču arī lietavu neskartajos reģionos lopbarības savākšana šogad esot sliktā līmenī.
"Lopbarības savākšanas ziņā šis gads ir vienkārši traģisks," teica Freimanis. "Ja normāls lauksaimnieks parasti cenšas sagatavot kādus 120%-150% no apjoma, kas reāli vajadzīgs tā, lai būtu drošs, jo nevar zināt, cik ilga būs ziema. (..)
Tad šogad ir laimīgs tas, kurš ir spējīgs sagatavot tik, cik pašam ir nepieciešams. Tāpēc es prognozēju, ka pavasarī tā situācija varētu būt diezgan dramatiska kopumā."
Lauksaimnieks apstiprina, ka par siena un lopbarības iepirkšanu interesējas arī Polijas uzpircēji, kuri piedāvājot augstākas cenas.
Latgales puses aitkopju kooperatīva "Latvijas aita" vadītāja Vanda Krastiņa vērtē, ka sliktā lopbarības un siena ievākšanas sezona var atstāt sekas uz nozari kopumā pavasarī. Reģiona atsevišķām saimniecībām vēl viena problēma ir applūdušās ganības, kurās ganāmpulki nevar baroties, tāpēc šogad daudzi ātrāk nodod dzīvniekus gaļai.
"Manā 15 gadu praksē pirmo reizi tāds gadījums, kad mēs nespējam novākt tik, cik mums bija ieplānots. Pirmo reizi tas tā ir. Šis gads tiešām ir īpašs ar tādu laiku. Šogad ir izaudzis labs atāls, kas paliks nenovākts un arī brīžiem pat nenoganīts, jo vienkārši uz laukiem netiek ne tikai tehnika, bet arī dzīvnieki," sacīja Krastiņa.
Viņa atzina, ka tuvējā apkaimē nav dzirdēts par pieejamām lopbarības rezervēm. "No zemniekiem nenāk ziņas, ka viņiem būtu kādi kaimiņi, kas būtu saSintijavākuši vairāk barību nekā nepieciešams."
Pēc LOSP aplēsēm, Latvijā septembrī bijis iespējams sagatavot ne vairāk par 60% nepieciešamās rupjās lopbarības.
