Lai gan Baltijas valstu premjeriem drīzumā jātiekas un tika plānots parakstīt jaunu līgumu attiecībā uz “Rail Baltica” projektu, Lietuvas valdības vadītājs apšaubīja, ka tas izdosies. Šādu Lietuvas atturīgo attieksmi Zīle skaidro ar vairākām lietām.
“Būtiskākā lieta – (..) tradicionālais Lietuvas dzelzceļš iegāja kopuzņēmumā, kas veido “Rail Baltica” projektu kā Lietuvas pārstāvis. “Latvijas dzelzceļš” šajā gadījumā tāds nav, izveidota atsevišķa kompānija Satiksmes ministrijā, tāpat arī igauņiem. Tas atdalīja tradicionālo - uz Krieviju orientēto - dzelzceļa vadību no tā, kas veido jauno Eiropas platuma sliežu ātrvilcienu līniju,” skaidro Zīle, piebilstot, ka Lietuva tādējādi rīkojusies nepareizi.
Tādējādi projekta virzību bremzē intereses no Krievijas puses, piebilst politiķis.
Vēl viens nozīmīgs aspekts esot Lietuvas vēlme iegūt lielos pasūtījumus projektā. “Mums izdevās skaidri nodalīt, kuras iepirkumu procedūras un kādā veidā veic kopuzņēmums un kurus atsevišķi dalībnieki katrā valstī. Es jūtu, kas šis no Lietuvas puses var tikt mēģināts apstrīdēt,” saka Zīle.
Tāpat jāņem vērā Lietuvas interese izveidot loģistikas centru Kauņā, kas ir krustpunktā starp Kaļiņingradu un pārējo Krievijas daļu un nu varētu virzīties uz Eiropu. “Līdz ar to viņiem nav prioritārās steigas investīcijām šajā [“Rail Baltica”] attīstība projektā,” norāda politiķis.
Zīle arī lēš, ka Lietuvas atturīgā attieksme pret “Rail Blatica” projektu saglabāsies arī turpmāk. “Kad šis projekts tapa, tad jau radās bažas, ka
lietuvieši gribēs laika grafiku tādu, lai, Kauņā izveidojot loģistikas centru un tad ne pārāk steidzīgi attīstot ziemeļu virzienā, iegūtu handikapu tranzīta biznesā.
Tas arī notiek,” skaidro Zīle.
Savukārt attiecībā uz “Rail Baltica” posma attīstību Polijā Zīle saka, ka tur steiga nav liela. “Fiziski šis vilciens pat operē nedēļas nogalēs, tikai ļoti lēnā ātrumā. Vai tas ir Latvijas un Igaunijas interesēs ļoti spiest uz Poliju, lai tā iedarbina ļoti ātras investīcijas no Varšavas līdz Lietuvas robežai, lai varētu braukt ar 120 kilometriem stundā, kas neko nerisina?” vaicā eiroparlamentārietis.
Ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz savienot visas trīs Baltijas valstis ar modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju. Latvijas teritorijā dzelzceļa līnija būs 263 kilometru garumā. Būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
Baltijas valstu dažādie viedokļi par "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī.
