Lielajiem patērētājiem dabasgāzes tirgus atvēršana pavērusi iespēju elastīgi reaģēt

Lai arī šobrīd dabasgāzes tirgus atvēršanas sekas savā ikdienā īpaši neizjūtam, enerģētikas nozarē šis ir gada svarīgākais notikums. Līdzšinējā monopolista – akciju sabiedrības „Latvijas gāze” – sadalīšanas process gan vēl turpinās. Tomēr tirgū ienākuši jauni spēlētāji, arī Latvijā patērētā dabasgāze tagad nāk no dažādiem avotiem.  

Lielajiem patērētājiem dabasgāzes tirgus atvēršana pavērusi iespēju elastīgi reaģētMadara Fridrihsone
    Kopš šā gada pavasara vairākus simtus miljonu eiro vērtais Latvijas dabasgāzes tirgus ir mainījies. Gadiem ilgi klientiem, tajā skaitā tiem, kuri dabasgāzi izmanto ražošanas procesu nodrošināšanai, bija tikai viena iespēja – pirkt nepieciešamo gāzi no „Latvijas gāzes”. Tagad Latvijā reģistrēto dabasgāzes tirgotāju skaits mērāms vairākos desmitos.

    Jauno tirgotāju vidū ir arī lielākais dabasgāzes patērētājs – Latvijas vadošais elektroenerģijas ražotājs „Latvenergo”.  

    „Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss komentēja, ka „pirmais iemesls ir ne tik daudz tirgošana mūsu klientiem, cik tas, ka kā tirgotājs mēs varam nodrošināt sev kā ražotājam labākus nosacījumus un apstākļus.”

    “Tas pirmais iemesls, kādēļ esam kļuvuši par tirgotāju, ir tas, lai mēs varētu efektīvāk iepirkt gāzi mūsu pašu vajadzībām, jo mēs esam viens no lielākajiem gāzes patērētājiem valstī. Mūsu patēriņš svārstās ap 40%,” stāstīja Bariss.

    „Latvenergo” dabasgāzes tirgus atvēršanu gaidījis jau vairākus gadus. Viens no iemesliem – pēc tirgus atvēršanas arī līdzšinējais monopolists „Latvijas gāze” mainījis līgumu nosacījumus, kas ne vienmēr bijuši izdevīgi klientiem, pat tik lielam klientam kā „Latvenergo”.

    „Šajā brīdī, kad ir brīva pieeja glabātuvei un iespējas veidot daudz brīvākus piegādes nosacījumus ar dažādiem piegādātājiem, šādu ierobežojošu nosacījumu kļūst mazāk,” pauda Bariss.

    Precīzu datu par to, cik lielu daļu no Latvijā patērētās dabasgāzes vēl arvien veido Krievijas izcelsmes gāze, nav. Arī dati, kas raksturo „Latvijas gāzes” tirgus daļu, droši ticamus secinājumus izdarīt neļauj.

    Kādreizējā monopolista „Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis par vērā ņemamākajiem konkurentiem sauc Lietuvas kompānijas, kas agresīvi izvēršoties Latvijas tirgū.

    „Mums nākas rēķināties ar viņiem. Bet tās mazās kompānijas, kas strādā Latvijas tirgū, tās jau strādā sekundārā tirgū. Viņiem nav tiešo gāzes piegādes līgumu, tādēļ tās gāzi iegādājas vai nu no lielajiem Baltijas gāzes turētājiem, vai nu no mums. Tādēļ teikt, ka ir milzīga konkurence un jaunas alternatīvas parādījušās, to tā nevarētu teikt,” sacīja Kalvītis.

    “Vienkārši to pašu gāzi pārdala vairāk tirgus dalībnieku,” skaidroja Kalvītis.  

    Tiek lēsts, ka pēc tirgus atvēršanas „Latvijas gāzes” tirgus daļa ir sarukusi par aptuveni ceturto daļu, atzina Kalvītis un norādīja:.

    „Mēs būsim pārdevuši lielāku apjomu nekā bijām plānojuši. Tas, ka tirgū kaut ko ir pārdevuši arī citi, savā ziņā arī nav slikti. Tas nozīmē, ka tirgus aug, nevis samazinās.”

    Tikmēr „Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss stāstīja, ka pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas savulaik lielākais „Latvijas gāzes” klients ne tikai kļuvis par bijušā monopolista konkurentu, bet arīdzan aktīvi izmanto iespējas iegādāties gāzi citviet.

    „Mums ir līgumi ne tikai ar „Latvijas gāzi”, bet arī ar citiem piegādātājiem. Un mēs esam diezgan nopietnus apjomus iegādājušies arī no citiem,” sacīja Bariss.

    Elektroenerģijas ražotājam, kura patērētās dabasgāzes apjoms sasniedz un brīžiem pat pārsniedz 40% no kopējā gāzes patēriņa valstī, tirgus atvēršana pavērusi iespējas daudz elastīgāk reaģēt uz cenu izmaiņām, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas.

    „Reizēm izdevīgums nozīmē, ka varam iegādāties tajā brīdī, kad mums vajag, vai arī varam gāzi iegādāties ar nosacījumiem, kas mums ir izdevīgi. Reizēm mums ir nepieciešams, lai gāzes patēriņš būtu elastīgs, jo elektrības ražošanā konkurence ir ļoti asa, tādēļ mums ir vajadzīgs iegādāties gāzi ļoti elastīgi. Reizēm vienā mēnesī mums vajag ļoti daudz, citā būtiski mazāk. Ja šo procesu mēs organizējam paši, mēs iegūstam daudz lielāku konkurētspēju elektrības tirgū,” norādīja Bariss.

    Tas gan nozīmē, ka mainījies arī pats dabasgāzes iegādes process, viņš piebilda.   

    „Mēs neslēdzam līgumu uz gadu. Mēs slēdzam līgumus un pērkam gāzi katru mēnesi, reizēm arī biežāk. Darījumi notiek arī biržā, tāpēc nevar vairs pateikt tā, kā savulaik, ka nākamajā gadā pirkšu no šī piegādātāja. Tā vairs nenotiek. Tagad lēmumi tiek pieņemti operatīvi - pa mēnešiem, pa nedēļām,” skaidroja Bariss.

    Par enerģētikas nozari atbildīgās amatpersonas, runājot par dabasgāzes tirgus atvēršanu, ir vienisprātis – tā notikusi ļoti strauji, taču par to, vai tā būtiski mazinājusi Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, pagaidām ir pāragri spriest.  

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti