Mājražotāja Dace Pāže-Rumbeniece ar gaļas izstrādājumu ražošanu nodarbojas astoņus gadus. Ik dienu viņa pārstrādā vairākus desmitus kilogramu cūkgaļas, ko iegūst turpat saimniecībā. Saražoto produkciju, kuras apjoms mēnesī nepārsniedz četras tonnas, Dace realizē tirgū. Tā kā paplašināt savu darbību viņa negrasās, arī atzīšana neesot nepieciešama.
"Es uzskatu, ka tas ir vienkārši - kādam atkal vajag naudu nopelnīt, jo mums, izskatās, visu dara, lai vienkārši mazie nebūtu un lai mēs, latvieši, atkal aizbrauktu strādāt uz ārzemēm," vērtē mājražotāja.
Neveicot atzīšanu, pēc 1. jūlija mājražotājs citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem varēs piegādāt ne vairāk kā 30% no kopējā saražotā pārtikas daudzuma.
Turklāt tās apjoms nevarēs pārsniegt četras tonnas mēnesī. Jaunie noteikumi neskars tos mājražotājus, kuri savu produktu paši piegādā tieši gala patērētājam.
Tā šobrīd strādā arī zemnieku saimniecībā (ZS) "Zilūži", kur saražoto produkciju darbinieki izvadā pa Vidzemi ar septiņiem autoveikaliem. Pirms dažām nedēļām saimniecībā darbu uzsāka jauns piena pārstrādes cehs, kur dienā tiek pārstrādātas trīs tonnas piena. Tālab - lai varētu turpināt attīstību un paplašināties, saimnieks Jānis Grasbergs pieņēmis lēmumu kļūt par atzītu uzņēmumu.
"Lai pavērtu šīs durvis plašāk gan mūsu produktiem, gan vispār kā tādiem, tad mums noteikti būtu lietderīgāk pāriet uz šo atzīto [statusu], kas arī būtu papildu kvalitātes standartu ievērošana, līdz ar to arī kvalitatīvāks produkts. Līdz šim mājražošana vispār nebija atrunāta nekā - ne par apjomiem, ne par veidiem. Tas ir tāds... īstenībā tāda sakārtošana," saka ZS "Zilūži" saimnieks Grasbergs.
"Daži mājražotāji mums patiešām jau saražo vairāk nekā viens otrs mazais ražotājs. Un to jau mēs saprotam, ka mājražotājam šīs prasības ir piezemētākas, nekā tas ir ražotājiem," sprieda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietniece Linda Uglanova.
Atzīšana ir maksas pakalpojums, kas dažiem mājražotājiem var izmaksāt vairākus simtus, pat tūkstošus eiro. Šobrīd dzīvnieku izcelsmes produktus Latvijā pārstrādā 487 mājražotāji, un aptuveni trešdaļai būs jākļūst par atzītiem uzņēmumiem.
