Pavisam nesen ar valdības lēmumu "Rimi Latvia" ieguva atbalstāmā investīciju projekta statusu iecerei būvēt loģistikas centru. Vēl pirms "Rimi" projekta šāds atbalstāmā investīciju projekta statuss piešķirts 29 citu uzņēmumu projektiem.
Pārstāvēto ražošanas nozaru loks ir plašs – tas ietver farmāciju, pārtikas ražošanu, kokrūpniecību. Tiesības izmantot nodokļa atlaidi ieguvuši arī divi mobilo sakaru operatori – "Latvijas Mobilais telefons" un "Bite".
Atlaide arī makaronu ražotnei
Atbalstāmo investīciju projekta statusu ieguva arī AS "Dobeles dzirnavnieks" vairāk nekā 11 miljonu vērtais projekts, kas sākts 2011.gadā un pabeigts 2014.gadā.
"Šajā investīciju projektā tika uzceltas vairākas būves, piemēram, beztaras miltu glabātava, spageti ražotnes ēka, cieto kviešu jeb kombinēto kviešu pārstrādes dzirnavas. Tāpat saistībā ar infrastruktūru tika izbūvēts jauns transformators, jo bija nepieciešama jaudu palielināšana. Šī projekta ietvaros kopējās investīcijas veidoja 12,5 miljonus eiro," teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Ražotnē izmantotās iekārtas ražotas Itālijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs. Vismaz pagaidām lielākā daļa makaronu ražošanā izmantotās labības tiek importēta.
"Cietie kvieši kā graudi Latvijā neaug jeb aug tādā eksperimentālā kārtā. Mēs testējam šos graudus. Rezultāti ir dažādi. Mēs pētām šķirnes. Līdzšinējie pētījumi pierāda, ka izaudzēt var. Pie tā ir jāstrādā, ir jāatrod pareizā tehnoloģija, pareizā šķirne. Un es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arvien vairāk un vairāk nodrošināt ar vietējo izejvielu," teica Amsils.
Starp spodri baltajām, spilgti dzeltenajām un mirdzošajām tērauda iekārtām darbinieki sastopami reti. Visvairāk ļaužu ir vadības centrā, no kura darbinieki ar datoru palīdzību regulē ražošanas iekārtu darbību. Amsils gan noliedz, ka investīciju projekta īstenošana ļāvusi samazināt nodarbināto skaitu.
"Ja mēs salīdzinām ar 2011.gadu, tad mūsu darbinieku skaits audzis par vairāk nekā 100. Protams, mūsdienās ir modernas tehnoloģijas un daudzi procesi ir automatizēti, to vadīšanai nav nepieciešams liels darbinieku skaits. Taču jāsaprot, ka katra ražošana, lai arī tā būtu automatizēta, tā ir ķēde, un darbinieki tāpat ir nepieciešami," teica uzņēmuma vadītājs.
"Dobeles dzirnavnieks" bija pirmais uzņēmums, kura iecerētajam projektam 2011. gadā piešķirta lielo investīciju veicināšanai paredzētā nodokļa atlaide – kopējais tās apjoms pārsniedz 2,8 miljonus eiro. Pagaidām atlaidi izmantot pilnā apmērā uzņēmums vēl nav paguvis, atzīst valdes priekšsēdētājs.
"Tiešām liela investīcija bija. Mums ražošanas nozarē tik milzīgas peļņas nav, lai tik ātri mēs spētu to izmantot," atzina Amsils.
Atlaidēs gandrīz 80 miljoni eiro
Kopējais atbalstāmo investīciju projekta statusu ieguvušajos projektos ieguldāmās naudas apmērs mērāms vairākos simtos miljonu.
Kopš 2011.gada, kad ieviesta UIN atlaide lielajiem investīciju projektiem, līdz šim ir atbalstīti 29 projekti, kuros plānots ieguldīt kopumā 355 miljonus eiro. Savukārt projektiem piemērojamā nodokļu atlaide ir 79 miljoni eiro, saka Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Stinka.
Pagaidām gan projektu īstenošanu pabeiguši tikai daži uzņēmumi. Kamēr projekts nav pabeigts, peļņas nodokļa atlaidi izmantot nevar.
"Valsts neko avansā nedod. Uzņēmumam no sākuma ir jāiegulda, jārealizē projekts. Pēc tam Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai visas investīcijas ir veiktas, iekārtas iepirktas, uzbūvētas ēkas, kas paredzētas, un tā tālāk. Mes arī vērtējam, vai ekonomiskie rādītāji, kas tika solīti - darbavietas, apgrozījums, eksporta pieaugums - ir sasniegti, un tikai tad var sākt piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, turklāt tikai tādā gadījumā, ja tam ir peļņa," skaidroja EM pārstāvis.
Valdības atbalstītā nodokļu reforma, kas paredz reinvestēto peļņu ar nodokli neaplikt, paredz atteikties no šādām UIN atlaidēm, kas, pēc nodokļu jomas pārzinātāju teiktā, īpaši veicina ieguldījumus tieši ražošanas attīstībā. Stinka ir pārliecināts, ka tas ir pareizs solis.
"Ir dažādi viedokļi par to, vai tas ir labi vai slikti. Bet, skatoties uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu, tā ir daudz vienkāršāka.
Šobrīd ir ļoti daudzas šīs atlaides, un uzņēmēji arī īsti nav lietas kursā, kas viņiem pienākas. Bieži vien dažas no tām vienkārši netiek izmantotas. Uzņēmējam nav laika iedziļināties visādās nodokļu sistēmas niansēs. Vismaz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, šķiet, šis modelis par 0% reinvestēto peļņu ir piemērotāks," uzskata Stinka.
Tie lielie investori, kas savus uz atbalstāmā investīciju projekta statusu pretendējošos projektus paspēs iesniegt vēl šogad, varēs izmantot pašlaik spēkā esošās uzņēmumu peļņas nodokļa atlaides. Arī tie, kam šīs atlaides jau piešķirtas, tās varēs izmantot pēc projektu pabeigšanas.
