Panorāma

Somija – kā labi dzīvot slapjā, tumšā un aukstā zemē

Panorāma

Patēriņam graudu pietiks; ziemāji nīkst slapjumā

Nezina, kā novērst haosu pie lidostas

Lidostas «zelta kilometra» atvēršana visiem «takšiem» rada haosu; risinājuma nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pagājuši vairāki mēneši, kopš mainījusies kārtība, kā lidostā “Rīga” nodrošina taksometru pakalpojumus. Lidosta ar to nebija un nav apmierināta, norādot gan uz iespējamiem drošības riskiem, gan kvalitātes kritumu. Neapmierināti arī pasažieri - gan ārvalstnieki, kuriem pieprasa nesamērīgu maksu par braucienu, gan vietējie, kuri piefiksējuši taksometru šoferu negodprātīgu rīcību.  Tomēr tiesas spriedums, kas nodrošina konkurences tiesības, neļauj rīkoties, lai šo situāciju mainītu.

Taksometru trūkums vienā dienas daļā, bet citā – pārlieka drūzmēšanās, krāpšanas gadījumi, kad par braucienu uz pilsētas centru jāmaksā pat 70 eiro. Šādas sūdzības par taksometru pakalpojumu kvalitāti Rīgas lidosta dzird jau vairākus mēnešus.

Iepriekš taksometru joslu pie ielidošanas termināļiem varēja izmantot divas kompānijas – “Baltic Taxi” un “Rīgas taksometru parks”. Tā lidosta varēja izvirzīt šoferiem standartus. Taču tiesa lēma, ka iespēja pārvadāt lidostas pasažierus jādod visiem.

“Nekādas kvalitātes prasības vai jebkādas citas prasības šiem pakalpojumu sniedzējiem mēs vairs izvirzīt nedrīkstam,” skaidroja lidosta “Rīga” pārstāve Laura Karnīte.

Īpašā josla tagad padarīta par daļu no stāvvietas, kurā iebrauc par maksu – 1,5 pusstundā. Viss, kas šoferiem jādara, lai varētu tur sagaidīt klientus, – jāsaņem licences kartīte Mārupes novada domē. Tomēr pat šīs prasības šoferi ne vienmēr grib pildīt.

Mārupes novada domes Uzņēmējdarbības attīstības konsultante Jolants Kursiša atzina, ka “tur brauc arī tādi, kas pie mums vispār nav vērsušies”.

“Cilvēki saskaras ar netīrām mašīnām, piesmēķētām mašīnām, ar šoferiem, kuri nemāk sazināties nevienā citā valodā, kā tikai savā dzimtajā,” stāstīja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Latvijas Televīzija pārliecinājās, ka šoferiem par problēmu var izrādīties ne tikai angļu valodas, bet pat valsts valodas zināšanas, jo kāds šoferis nevarēja LTV pārstāvjiem atbildēt latviski pat uz vienkāršiem jautājumiem.

Turklāt klienti sūdzas arī par tām kompānijām, kas agrāk spēja izpildīt lidostas prasības.

“Rīgā ielidoju diezgan vēlu vakarā. Parasti braucu ar “Baltic Taxi”. Tā man bija liela vilšanās, jo būtu gaidījis ko tādu no citiem, bet ne no “Baltic Taxi”. Nosaucu adresi, uz kuru jābrauc - pie “Panorama Plaza”. Parasti tas maksā 7 – 8 eiro. Šoferis teica, ka tas ir pārāk tuvu, un man jāmaksā arī par stāvvietu 1,50 eiro,” stāstīja neapmierinātais pasažieris Ēriks Zvaigzne.

 “Baltic Taxi” pārstāvis Jānis Naglis LTV gan sacīja, ka “Baltic Taxi” uzņēmumi nav saņēmuši sūdzības “par to, ka mūsu vadītāji būtu iekasējuši papildu maksu”.

“Mēs kategoriski nosodām jebkuru, kurš iekasē šādu te naudu,” piebilda Naglis.

Par šādiem gadījumiem Latvijas Televīzijai pastāstīja arī “Red Cab” klients Ģirts Liepiņš.

“Tā kā es ļoti bieži braucu, tad es zinu – tā summa reti kad pārsniedz 16 eiro. Šajā reizē summa bija gandrīz 18 eiro. Uz jautājumu, kāpēc tā, es uzzināju, ka papildu paaugstinātajam tarifam no lidostas ir arī šī lidostas piemaksa,” stāstīja Liepiņš.

“Rīgas taksometru parks”, kas nodrošina pārvadājumus ar “Red Cab” taksometriem, interviju Latvijas Televīzijai atteica. Uzņēmuma komercdirektore Anita Pakalniece vien piebilda, ka 1,5 eiro par stāvvietas maksu lidostā no pasažieriem tagad iekasēs vienmēr. Viņa skaidroja, ka izmaksu palielināšanās kādam esot jākompensē.

Ministru kabineta noteikumi gan paredz, ka maksu par taksometra pakalpojumu veido tikai trīs noteikti tarifi – nolīgšanas tarifs, maksa par kilometru un maksa par braukšanas vai stāvēšanas minūti. Tarifi jānorāda uz taksometra durvīm.

Savukārt Rīgas taksometru parka pārstāve Latvijas Televīzijai atbildēja, ka informācija esot izvietota taksometrā.

To, vai šādu papildu maksu drīkst ņemt, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šobrīd nevarēja atbildēt. Esot vajadzīga normatīvo aktu izpēte.

Mārupes domē uzskata, ka šādu maksu visdrīzāk iekasēt nedrīkst.

“Tikpat labi līdzmaksājumu varētu prasīt arī par licenču kartiņas izsniegšanu, kur arī ir maksājums, regulārs maksājums. Es apšaubu tādu darbību,” sacīja Mārupes novada domes Uzņēmējdarbības attīstības konsultante Jolanta Kursiša.

Kā šo situāciju risināt, ideju nevienam īsti nav.

Mārupes dome sadarbībā ar Rīgas lidostu plāno izvietot informatīvus materiālus par patērētāju tiesībām.

Pat minimālas kvalitātes prasības lidosta izvirzīt nevarot, bet dome nezināja, vai ir iespējams izdalīt lidostu kā zonu ar augstākiem standartiem licences saņemšanai.

Latvijas Televīzija arī painteresējās, kā labu pakalpojumu nodrošina dažās citās tuvākajās lidostās. Piemēram, Viļņā atbild, ka noslēgti individuāli līgumi ar 57 braucējiem, gan Tallinā, gan Varšavā noslēgti līgumi ar atsevišķām kompānijām, kā tas agrāk bija Rīgā.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti