Vidējais patēriņa cenu līmenis šogad augustā, salīdzinot ar 2014.gada augustu, palielinājās par 0,1%, tostarp preču cenām samazinoties par 0,8%, bet pakalpojumu cenām pieaugot par 2,4%. Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%, un mēneša griezumā precēm cenas samazinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,1%.
Augusta inflācijas rādītāji, pēc daudzu ekspertu domām, tomēr ir jāvērtē atsevišķi, jo tas ir laiks, kad cenas būtiski ietekmē lauksaimniecības produktu jaunā raža.
Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, skaidrojot inflācijas rādītājus ilgākā termiņā, norāda uz vairākiem, galvenokārt globāliem, faktoriem, kuri ir ietekmējuši tik lēnu patēriņa cenu kāpumu.
„Gada inflācijas līmenis kopš maija ir ievērojami sarucis. Šādu cenu attīstība būtiski ietekmē pārtikas un enerģijas cenu sarukumu. Naftas cena pasaulē pēdējos mēnešos ir pakāpeniski sarukušas (..),” skaidroja Rimšēvičs.
Lai gan jau gada sākumā Eiropas Centrālā banka uzsāka apjomīgu ekonomikas stimulēšanas programmu, kuras mērķis bija arī inflācijas kāpuma palielināšana līdz aptuveni 2%, pagaidām mērķis nav sasniegts un visas eirozonas inflācijas prognozes tikušas samazinātas. Šobrīd Eiropas Centrālā banka prognozē, ka vidējā gada inflācija Eiropas vienotās valūtas savienībā šogad veidos vien 0,1%, nevis 0,3%, kā tika lēsts iepriekš. Arī Latvijas Bankas ekspertu prognozes par Latviju liecina, ka inflācija būtiski straujāka nekļūs.
„Runājot par inflāciju, mēs prognozējam, ka līdz šim prognozēto 2% vietā (..) varētu būt 1,3% līmenī,” pauda Rimšēvičs.
Tomēr analītiķu vērtējums par to, kā zemā inflācija ietekmēs Latvijas ekonomiku, ir neviennozīmīgs. „Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna pievērš uzmanību tam, ka ar energoresursu un pārtikas cenu kritumu saistītā zemā inflācija var pamudināt iedzīvotājus pakāpeniski palielināt savu patēriņu, tādējādi stimulējot ekonomiku.
„Vietējo tirgū patēriņš kāpums būs, jo mājsaimniecību ienākumi augs. (..) Tajā pašā laikā ražotājiem palielināt savas cenas, it sevišķi eksportā, būs sarežģīti (..),” saka Strašuna, gan norādot, ka lētākas izejvielu cenas ir ļoti labas ziņas ražotājiem.
Tiesa, pēc analītiķes prognozēm, ņemot vērā to, ka par spīti cenu kritumam un citiem apstākļiem, gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi ar saviem tēriņiem ir bijuši visai piesardzīgi, iespējamās pārmaiņas ekonomikas attīstības tendencēs varētu būt visai straujas. „Lēns bezdarba kritums, algu kāpums, ņemot vērā inflācijas kāpumu, ienākumi augs. (..) Kaut kādā brīdī, ja noskaņojums gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju pusē uzlabojas, piemēram, 2017. un 2018. gadā, (..) tad patēriņš kaut kādā brīdī var izšaut,” komentē Strašuna.
Eiropas Savienībā Latvijā augustā ir reģistrēts otrs zemākais inflācijas līmenis starp visām dalībvalstīm, tomēr vienlaikus kopumā 11 valstīs reģistrēta deflācija, bet vienā valstī - Lielbritānijā - cenas palikušas nemainīgas. Straujākā gada deflācija tikusi reģistrēta Kiprā - par 1,9%, Rumānijā - par 1,7% un Lietuvā – par 1%, savukārt straujākā inflācija bijusi Maltā, kur tā sasniegusi 1,4%.
